Spāru svētki būvniekiem tradicionāli ir īpašs notikums, ko atzīmē ar cienastu no saimnieka, uz brīdi atvelkot elpu būvdarbu vidū. Ēkas augstākais punkts gan šoreiz sasniegts simboliski, jo muzejs paplašinājies nevis uz augšu, bet gan lejup, pazemē, kopējo izstāžu un krātuvju platību teju divkāršojot.
„Spāru svētki ir brīdis, kad sasniegts jumta augstākais punkts, taču es zinu, cik tāls ceļš vēl ir priekšā ejams, zinu, ka viss vēl priekšā,” uzsver muzeja direktore.
Jau vēstīts, ka šobrīd paveikti 40% darbu, pārējais jāpabeidz gada laikā. Būvniekiem tas būs izaicinājums.
„2015.gada 1.decembris ir brīdis, kad būvniekiem būtu jābūt projām no šīs mājas. Mēs visi ļoti gaidām, kad tiksim atpakaļ," atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
„Turklāt tieši pulksten 11!" ar humoru piebilda pasūtītāja - Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. „Tas ir pirmais gadījums Latvijā, kur jau 13 mēnešus iepriekš ir norīkota valsts komisija."
Pēc tam vairākus mēnešus turpināsies muzeja iekārtošana, un apmeklētājiem tas durvis vērs 2016.gada pirmajā pusē.
Lielākās grūtības muzeja pārbūvē sagādāja ambiciozā pazemes telpu izbūve. Problēmas ar gruntsūdeņiem un sienu plaisām izdevies novērst, un iepriekš 10 metru dziļo būvbedri jau nosedz griesti.
„Šī būs izstāžu zāle, tā sauktais baltais kubs, kur varēs veidot visdažādākās izstādes. Šāda zāle Rīgā bija ārkārtīgi vajadzīga, jo mums nebija praktiski nevienas zāles, kuras arhitektūra būtu pakļaujama izstādei. Citu zāļu arhitektūra ir tā, kas diktē izstādes raksturu."
Tikmēr vecajā muzeja ēkā izbūvēti bēniņi ar stikla jumtu un skatu uz pilsētu. Pilnā sparā rit sienu un griestu restaurācija. Zālei, kuru dažs atcerēsies kā kādreizējo Teodora Zaļkalna „Cūkas" mājvietu, būs stikla griesti, rāda būvdarbu vadītājs Valdis Koks no „Re&Re".
Iespaidīgā pārbūves projekta izmaksas iepriekš lēsa ap 35 miljoniem eiro, bet jau labu laiku ir skaidrs, ka plānotu un arī neplānotu izmaiņu dēļ tāme pieaugs. Par cik - to pilsētas īpašuma pārvaldnieks Burovs tagad sola aplēst līdz gada beigām.
„Tas bez šaubām būs vairāk nekā simt tūkstoši [eiro], bet konkrētu summu es pašlaik negribu teikt," norāda Burovs. "Ne tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka manā rīcībā šīs summas pašlaik nav. Bet tas ir Rīgas domes finansējums, citu variantu mums nav. Tas ir finansējums, ko mums vajadzētu paredzēt uz 2016.gadu."
Projekta autors, Lietuvas arhitektu biroja „Processoffice" galvenais arhitekts Vitauts Biekša neslēpj gandarījumu, ka pārbūvei beidzot var redzēt beigas, lai gan ar visu darbu kvalitāti līdz galam nav apmierināts. To gan vēl varot labot. Jaunais arhitekts atzīst - sarežģītais projekts devis lielu pieredzi.
„Kritiķi saka, ka mēs esam jauni un daudz ko nezinām, bet šajā projektā ir arī iepriekš nebijuši risinājumi, kas ikvienam būtu jaunums. Piemēram, kur jūs esat redzējuši stikla grīdu, pa kuru varēs staigāt un vienlaikus tā ienesīs zemākajās telpās dienasgaismu no bēniņiem?" skaidro arhitekts.
Turpmākais gads būs pamatīgs izaicinājums „Re&Re" būvniekiem, kuriem faktiski vienlaikus būs jāpabeidz gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, gan kopā ar „Skonto Būvi" - Rīgas pils pirmās kārtas rekonstrukcija. Abos vēsturiskajos objektos vajadzēs arī daudz pieredzējušu restauratoru, kuru, pēc nozares ekspertu teiktā, Latvijā pašlaik trūkst.
