Kalniņa uzskata, ka izstāžu kuratoru piesardzības saknes meklējamas neizvērtētajā padomju pagātnē.
“Man liekas, ka tā ir pašcenzūra, kas saistīta ar mūsu attieksmi pret valdošo varu vai tā saukto mīļo mieru. “Mīļā miera labad” ir bīstams sindroms, kas apliecina, ka mēs nedzīvojam brīvā valstī. Tas parāda, kā lustrācijas nenotikšana deformētā veidā izpaužas mūsu sabiedrībā,” pauž Kalniņa.
Klasicisma stilā veidoto vāzi, kuras vienu pusi rotā krievu imperatores Katrīnas Lielās portrets, otru — Krievijas prezidenta Vladimira Putina ģīmetne, kā repliku Rīgas Biržas vēsturiskā porcelāna eksponātiem speciāli izstādei «Pazaudēts un atrasts» radīja pazīstamās keramiķes Inguna Skuja un Melisa Breidena.
Mākslinieces stāsta, ka tieši no klasicisma garā veidotās vāzes ar Putinu un Katrīnu Lielo izaugusi viņu iecere veidot izstādi Rīgas Biržā, kurā viņu darbi sasauktos ar muzeja porcelāna kolekcijas darbiem. To apliecina vēstule, kas Rīgas Biržas kuratorei Vitai Birzakai sūtīta pagājušā gada decembrī.
"Mēs ar kolekcijas glabātāju Baibu Uburģi nospriedām, ka tas varētu būt svaiga gaisa malks muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā," raidījumam stāsta Vita Birzaka.
Tomēr, tuvojoties izstādei, tās idejas pirmavots izrādījās neiederīgs, un vāze netika izstādīta. Mākslinieces apgalvo, ka tā bijusi cenzūra. Taču Rīgas Biržas porcelāna kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe uzsver, ka Putina vāze neatbilst izstādes koncepcijai - vāze nav radīta speciāli šai izstāde un nav radīta, iedvesmojoties no konkrēta priekšmeta muzeja kolekcijā.
Tajā pašā laikā kuratorēm nebija iebildumu izstādīt Skujas un Breidenas darbu “Nīcas vainags”. Līdzīgi kā Putina vāze, arī tas nav tapis pēc konkrēta priekšmeta, kas līdzinātos kādam Rīgas Biržas Austrumu porcelāna kolekcijas eksemplāram.
Pēc atraidījuma Rīgas biržā mākslinieces vāzi ar nolūku to eksponēt Latvijas keramiķu brīvdabas izstādē Viļņā nodevušas Rīgas porcelāna muzejam. Taču arī tas bažās par iespējamo vitrīnu demolēšanu vāzi uz Viļņu nenosūtīja.
“Mums negribējās tajā visā jaukties iekšā. Tas jautājums ir tik sakāpināts... Mēs jau negribam, lai nākamajā nedēļā šeit gāžas žurnālisti ar kaut kādām vēlmēm taisīt sižetus un tamlīdzīgi,” sava izpratne par riskiem ir muzeja direktorei.
Toties izstādes kuratore Ieva Nagliņa skaidro, ka vāze izstādei piedāvāta par vēlu, proti, ekspozīcijas koncepcija jau bijusi gatava.
Pašas mākslinieces gan to noliedz, skaidrojot, ka sarunās ar izstādes darbu autoriem minēts vien vajadzīgo darbu skaits un materiāls.
“Šādos gadījumos sanāk, ka akcentus liek uz vienu atsevišķu darbu, bet parējie mākslinieki un eksponāti, kas piedalās izstādē, paliek novārtā," savu viedokli atklāj Nagliņa.
Medijos pavīdējušo ziņu, ka Putina vāze nav izstādīta pēc kāda Rīgas domes pārstāvja pieprasījuma un ir notikusi cenzūra, atbildīgās institūcijas kategoriski noliedz.
“Man tas īsti nav svarīgi - cenzūra ir cenzūra, lai kādas būtu detaļas. Vai mēs melojam? Nē! Mēs tikām cenzētas, tā ir lietas būtība!" savu viedokli pamato Breidena.
Savukārt publicists Igors Vatoļins mākslas darbu dēvē par Krimas vāzi, jo tas saista Katrīnu Otro, kuras laikā Krimas pussala tika pievienota Krievijas impērijai, ar Krievijas prezidentu Putinu. Publicists vāzes neiekļaušanu izstādē sauc par cenzūru un saskata paralēles notikušajā ar vāzi un Putinam līdzīgo krustā sisto lelli, kas pavasarī bija izstādīta konceptuālā izstādē Stūra mājas pagalmā, bet pēc instalācijas izdemolēšanas un draudiem māksliniekam tika no izstādes izņemta.
Arī Krievijas dokumentālā kino režisors Vitālijs Manskis, kurš dzimtenē pieredzējis izteiktu cenzūru un tagad dzīvo Latvijā, uzskata, ka vāzes palikšana ārpus izstāžu zāles nav nejaušība.
“Esmu pārliecināts, ka tā nebija nejaušība, par to ir pārliecinātas mākslinieces, un tas ir absolūts fakts. Bet tātad - kurators nav pieņēmis šo mākslas darbu kā mākslas darbu.
Šai ziņā tā ir arī mākslinieka problēma, kurš nav izrādījies gana pārliecinošs. Māksliniekam ar savu mākslu ir jāpārliecina cilvēks,” pauž Manskis.
Viņaprāt, māksliniecēm pietrūcis neatlaidības un pārliecības par savu koncepciju. "Ja tu esi pārliecināts par savu māksliniecisko taisnību, neatkāpies! Virzies uz priekšu! Pievērs sabiedrības uzmanību, pierādi savu taisnību!" taic Manskis.
Jau ziņots, ka no 10.oktobra līdz nākamā gada 10.janvārim mākslas muzejā "Rīgas birža" apskatāms keramiķu Ingunas Skujas un Melisas Breidenas jeb zīmola «Skuja&Braden» radošais projekts "Pazaudēts un atrasts".
Autores projektu radījušas, iedvesmojoties no muzejā eksponētās Rietumeiropas un Austrumu porcelāna kolekcijas. Gada laikā ir tapuši seši jauni mākslas darbi, kas veido dialogu starp pagātni un tagadni, starp mākslinieku meklējumiem, idejām un varēšanu, ko šķir vairāki gadsimti.
