Pašreiz Latvijā augstāko izglītību kādā ar mākslu saistītā virzienā piedāvā iegūt 15 augstākās izglītības iestādes. Šajā jomā centrālās ir Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Gada sākumā šim sarakstam vēlējās pievienoties arī biznesa augstskola “Turība”. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika iesniegti dokumenti jaunas programmas “Māksla” atvēršanai, kas koncentrētos galvenokārt uz dizainu. Pēc vairāk nekā pusgadu ilga birokrātiskā procesa jautājums otrdien nonāca valdībā, kura – uzklausot Kultūras ministrijas (KM) un IZM iebildumus – neatbalstīja programmas izveidi.
"Šobrīd jau mēs esam no Izglītības un zinātnes ministrijas puses konstatējuši problemātiku ar programmu sadrumstalotību augstskolās. Ir ļoti daudz augstskolu, kuras līdzīga veida programmas īsteno studiju procesā, un mums ir pamatotas bažas par to kvalitāti," sacīja izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.
Līdz ar to – līdz 2019. gadam, kad notiks visu studiju programmu vērtēšana un atsijāšana, - uz jaunu atvēršanu ministrija raugās ļoti piesardzīgi. Augstskolas “Turība” rektors iebilst – viņu programma domāta nevis vietējiem, bet ārvalstu studentiem.
"Tā ir programma angļu valodā par studiju maksu, jāsaka atklāti, būtiski augstāku, nekā šīs programmas tiek tradicionāli realizētas. Vērsta izteikti uz eksportu, atbilstoši Latvijas nacionālās attīstības plānam – eksports ir jāattīsta un tā eksporta daļa, kas ir saistīta ar intelektuālo kapitālu, jo īpaši. Privātās augstskolas uz eksportu vērsta programma nekādā veidā neietekmē Latvijas augstākās izglītības sadrumstalotību," teica augstskolas rektors Aldis Baumanis.
Gan IZM, gan KM, kura arī iecerei sniedza negatīvu atzinumu, uzskata – plāns piesaistīt ārvalstu studentus ir apsveicams, taču tam nebūtu jāveido atsevišķa programma.
"Arī tad, kad mūsu akadēmijas mēģina atvērt jaunas programmas, mēs vienmēr lūdzam viņiem vispirms apskatīties uz jau esošām un mēģināt veidot kopīgas programmas.
Tas, ko mēs lūdzām arī atzinumā biznesa augstskolai “Turība”, paskatīties jau uz esošo piedāvājumu, un vai tiešām nevar, kopā liekot spēkus, konsolidēt un stiprināt esošos studiju programmu virzienus," sacīja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Atbalstošāks pret šo ideju bija ekonomikas ministrs, uzreiz gan piebilstot – ministrijas kompetencē nav vērtēt piedāvātās studiju programmas kvalitāti. Viņi prognozē nākotnes profesiju pieprasījumu, un redzams, ka dizains būs starp vajadzīgajiem.
"Viennozīmīgi dizains, īpaši, ja mēs skatāmies web [virtuālās vides] dizaina profesijas, mēs redzam, ka neapmierinātais pieprasījums ir ļoti iespaidīgs darba tirgū. Un tādēļ mēs atbalstījām šādu programmas izveidi," sprieda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
Arī LMA funkcionālais dizains ir izvēlēto virzienu TOP trijniekā. Pirmajā vietā ir grafika, otro pozīciju dala vizuālā komunikācija un “KAS” jeb kustība/attēls/skaņa. Dizains ir nākamā pieprasītākā joma.
Ielūkojoties arī divu citu lielāko mākslai veltīto augstskolu studiju topā, redzams, ka LKA visiekārojamākā izrādījusies šogad kopā RTU izveidotā programma “Radošās industrijas”, kas izkonkurējusi pat "Dramatiskā teātra aktiera mākslu". Trešajā vietā "Kultūras socioloģija un menedžments".
Mūzikas akadēmijā bakalaura līmenī visvairāk pieteikumu bijis uz programmu "Instrumentālā mūzika", otrajā vietā ierindojas "Vokālā mūzika", kam seko "Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs".
