“Protams, ka viņš var apgalvot, ka tas pie mums būs, bet par to nekas neliecina, atskaitot dažus izteikti progresīvi liberāli noskaņotus medijus, kuri izvēlās nepublicēt tekstus, kuros tiek pausta izteikti konservatīva nostāja,” norādīja Pārups. Viņš atzīmēja, ka sociālie tīkli nav īstā vieta, kur šādā veidā diskutēt.
“Cilvēkam, esot ietekmes vai varas pozīcijā, jāapdomā katrs savs teikums, lai kādu neaizvainotu.
Slavenais gadījums ar kinorežisoru Larsu fon Trīru Kannu kinofestivālā, kurā viņš, neveiklā situācijā jokojot, nosauca sevi par nacistu. Tika veikta policijas izmeklēšana par to, vai viņš tiešām ir nacists. Pēc tam viņš sniedza vairākas intervijas, atvainojoties un atbildot par saviem vārdiem. Teica, ka tur, kur viņš dzīvojot – Dānijā, ir laba lieta, ka tev ir tiesības būt nacistam, un cilvēkiem ir tiesības tev oponēt, cīnīties pret tevi.
Bet nevienam nav tiesības tev liegt paust savu viedokli jebkādā formā. Pat tad, ja tas sabiedrībai šķiet absolūti nepieņemams,”
pastāstīja Pārups.
Savukārt māksliniece Kristiāna Dimitere atminējās stāstu par mūziķi Braienu Feriju, kurš pirms vairākiem gadiem izteicies, ka vāciešiem bijusi ļoti laba estētika un brīnišķīgi formas tērpi, arī viņš bijis spiests atvainoties. “Bet viņiem tiešām bija brīnišķīgi formas tērpi, un tā fabrika – “Hugo Boss” – joprojām ražo brīnišķīgus uzvalkus, bikses,” norādīja Dimitere. Viņa uzskata, ka “cilvēkam ir jācīnās par savu pārliecību, un uzskatu, ka pārliecībai ir jābūt tādai, par kuru vari pats mirt”.
Tomass Pārups atzina, ka tajā pašā laikā
“māksliniekiem ir īpašas tiesības publiskajā telpā spīdēt ar ekscentriskiem un visai apšaubāmiem viedokļiem”.
KONTEKSTS:
Šobrīd sociālajos tīklos ir aktualizējusies diskusija par politkorektumu un cenzūru un tiek uzdots jautājums, vai Latvijas kultūrtelpā ir problēmas ar vārda un izpausmes brīvību.
Februāra beigās Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis savā “Facebook” profilā publicēja “Jaunā Rīgas teātra septiņus ētiskos uzvedības noteikumus darbiniekiem un skatītājiem”, kuru galvenais mērķis ir cīnīties pret politkorektumu un cenzūru mākslā. Atbildot uz Hermaņa ierakstu, kinorežisore Alise Zariņa savā “Facebook” laikjoslā ievietoja tekstu “Sniegpārsliņa un septiņi ētiskie rūķīši”, skaidrojot politkorektuma un vārda brīvības jēdzienus.
