Rīta Panorāma

Intervija ar bijušao Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieri, atvaļināto pulkvedi Igoru Rajevu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar režisoru Viesturu Kairišu

Māksla nekad nav stāvējusi pāri politikai. Režisors Viesturs Kairišs aicina nebūt naiviem

"Nevajag izlikties, ka tu viņiem nes mākslu, kas stāv pāri politikai. Māksla nekad nav stāvējusi pāri politikai, tā ir visabsurdākā definīcija," uzsvēra režisors Viesturs Kairišs, komentējot sabiedrībā radušās diskusijas par vairāku Latvijas mūziķu koncertdarbību Krievijā. "Es arī nekādā gadījumā nevienu nenosodu, es tikai negribu, ka pastāv šāds naivums – teikt, ka mēs jau tikai tā nesam laimi un mieru pasaulē."

"Es ļoti labi zinu ukraiņus, un es vienmēr esmu domājis, ka šai tautai tāds anarhisma gars un tāds kareivīgums vienmēr bijis asinīs," pārliecināts režisors Viesturs Kairišs. "Es domāju, ka, protams, ir ļoti grūti reformēt šo sabiedrību tādā veidā, lai tā atbilstu mūsu izpratnei par konstitucionāli demokrātisku valsti, bet

esmu vienmēr bijis pārliecināts – ja Krievija tur nāks iekšā ar karu, viņiem būs baigās problēmas."

"Es tikai varu apbrīnā skatīties uz viņiem, kā viņi cīnās," pauda Kairišs, uzsverot, ka apbrīno Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš no komiķa kļuvis par "globālu zīmi pretošanās kustībai un drosmei, un tam, kādam būtu jābūt valsts prezidentam šādā kara situācijā".

Intervijā LTV "Rīta panorāmā" Kairišs izteica nevēlēšanos piedalīties popkultūras strīdos un "raganu medībās" par mākslinieku sadarbošanos ar Krieviju, taču bija skarbs: "Ja tu sadarbojies ar Krieviju, ja tu pelni naudu, apkalpojot Krievijas oligarhus… [..] Krievijā maksā par lojalitāti. Tur maksā ārkārtīgi lielas naudas, tur režisori dzīvo daudz bagātāk nekā es, ja tu esi vēl teātra mākslinieciskais direktors kā es, tev ir noteikti personiskā mašīna ar šoferi un tamlīdzīgi.

Tas viss tiek maksāts par lojalitāti, par to, ka tu klusējot atbalsti šo režīmu.

Ne par velti vakardien Volodins (Vjačeslavs Volodins, Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētājs – red.) viņus sauca par nodevējiem – kā, viņi saņem naudu un viņi drīkst vēl kritizēt [valdību]?! Tur ir cita veida politika. Manuprāt, mums te tādas diskusijas par tādu jauko "garīgumiņu", kas nozīmē, ka māksla nes mīlestību... Nē!

Man liekas, ka tas ir godīgs lēmums labi pelnīt naudu uz Krievijas, kur tās naudas ir ļoti daudz, rēķina, bet nevajag izlikties, ka tu viņiem nes mākslu, kas stāv pāri politikai. Māksla nekad nav stāvējusi pāri politikai, tā ir visabsurdākā definīcija.

Ir tāds "garīgumiņa" izplatījums, ka tu esi kaut kādā mākslā, harmonijā un visi tie kari, problēmas, es par politiku nekā nezinu, es esmu tik naivs… Nē! Nebūsim naivi!

Īsts garīgums un īsta māksla ir rīcība. Tai skaitā – vai nu tu izlem sadarboties ar kaut kādām tādām lietām vai ne."

Režisors uzsvēra, ka kopš Krimas okupācijas visiem ir skaidrs, ar ko sadarbojas, un tā ir katra paša izvēle:

"Es arī nekādā gadījumā nevienu nenosodu, es tikai negribu, ka pastāv šāds naivums – teikt, ka mēs jau tikai tā nesam laimi un mieru pasaulē."

Kairišs atzina, ka lēmumi par turpmāko sadarbību ar māksliniekiem no Krievijas ir neviennozīmīgi un nav vienkārši, uzsverot, ka Krievijas sabiedrība ir ļoti dažāda un ir tādi mākslinieki, kas ir paši cietuši no Krievijas režīma un pārsvarā strādā Eiropā.

Kairišs uzsvēra, ka nevar sagaidīt, kad Latvija izraidīs Krievijas vēstnieku, kā arī skaidrus paziņojumus par mūsu enerģētisko atkarību no Krievijas, tāpat viņš atzina, ka nav neko dzirdējis par Krievijas ideju nesējiem Latvijas politikā, ja "neskaitām šo komisko Jāņa Urbanoviča, "Saskaņas" un pat "Krievu savienības" pēkšņu pārvēršanos". "Es gribu teikt cienījamajam Jānim Urbanovičam, ja viņš sevi uzskata par tādu ekspertu, viņš vienmēr bijis tāds eksperts… Ja viņš ir šitā kļūdījies, tad viņam ir jāiet prom no politikas. Ko viņš te tagad izliekas? Es tiešām tā uzskatu. Viņi visi ir tā kļūdījušies.

Ja tu esi politiķis, ja tu esi gadiem tā kļūdījies, tad nevajag būt politikā. Man liekas, tas ir diezgan skaidrs."

Kairišs pauda sašutumu par pārējās Eiropas, īpaši Vācijas, attieksmi par situāciju Ukrainā: "Es neesmu dzirdējis Eiropas skaidru atbildi par mūsu energoatkarību no Krievijas, es neesmu dzirdējis no Latvijas skaidru atbildi par to, kāpēc mērķtiecīgi, gadiem Latvija tika novesta pie tā, ka mēs bijām pilnīgi, gandrīz simtprocentīgi atkarīgi tikai no Krievijas gāzes. Kuri bija par šo atbildīgi? Kuri gadiem virzīja šo [projektu], kuri neļāva mums meklēt citas alternatīvas? Es neesmu dzirdējis, kas pie tā ir atbildīgs, kaut gan situācija bija sen skaidra."

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt