Rīta Panorāma

Rotu dizaineres Annas Faniginas «Kuģu saraksts»

Rīta Panorāma

Intervija ar grupas «DAGAMBA» dalībniekiem

Telefonintervija ar Andreju Kondratjuku

Majoru muižā rīko dārza svētkus, lai pievērstu uzmanību muižas sakopšanai

Sestdien, 9.septembrī, plkst. 13 Majoru muižas parkā sāksies Dārza svētki, kas veltīti muižas 126 gadu jubilejai un Biedrības "Majoru muiža" sešu gadu pastāvēšanas gadadienai. Svētku mērķis ir pievērst Jūrmalas domes uzmanību muižas parka un ēkas sakopšanai.

Biedrība "Majoru muiža" tika dibināta ar mērķi iestāties par Majoru muižas - Latvijas valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu, veicināt tās renovāciju, uzturēšanu un izmantošanu sabiedrības interesēs - tā, kā nododot to Jūrmalas pašvaldības īpašumā, noteica valsts. Kā norāda biedrības pārstāvji, jau gadiem no Jūrmalas domes puses nav sekojusi aktīva un saimnieka cienīga rīcība šī kompleksa uzturēšanā un sakārtošanā.

Sabiedrībai vērtīgais īpašums iet bojā. Muižas parks un dārzs ir nepietiekoši kopts, uzsver biedrības pārstāvji.

Biedrība ir gatava aktīvi iesaistīties muižas kompleksa turpmākas izmantošanas koncepta izstrādnē, mecenātu piesaistē, juridiski korektā sadarbībā ar Jūrmalas domi. Kā vienu no variantiem muižas kompleksa atdzīvināšanā, biedrība izskata iespēju pievienoties iniciatīvai "Occupy me", kas veiksmīgi uzsākusi pamesto ēku apdzīvošanu Rīgā, dažādu sporta spēļu organizēšanas centru masu pasākumos un tamlīdzīgi.

Dārza svētki šā gada 9.septembrī būs kā turpmāko pasākumu starta signāls, norāda biedrība.

Dārza svētku koncertā piedalīsies deju un tradīciju kolektīvi "Ābelīte", "Skance", baleta skolas audzēkņi "Baleta cerība 2017", trīs Latvijas tenori Nauris Puntulis, Miervaldis Jenčs, Guntars Ruņģis, vijolnieks Raimonds Ozols un pianists Jānis Irbe. Aicināts ikviens interesents. Ieeja bez maksas.

Majoru muižas vēsture aizsākas 1910.gadā, kad Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, pēc arhitekta V. Bokslafa projekta Kurzemes muižkungi fon Firksi uzbūvē kungu ēku kā vasaras rezidenci un medību pili.

Muiža kopš pastāvēšanas brīža bijis majorāts. Tas nozīmē, ka ēku iedzīvotāji nevar šo iegūt īpašumā, bet vien nomāt. Muižas komplekss no paaudzes paaudzē nonācis mantojuma ceļā.

1920.gadā Latvijā sākas muižu reformas. Tiek sadalīta muižu zeme, un Majoru muižas komplekss nonāk valsts īpašumā. Uz dažiem gadiem šeit izveido Valsts ierēdniecības sanatoriju. Ierēdņi vasaras mēnešos labprāt brauc uz šejieni atpūsties un kopt savu veselību.

1924.gada februārī muižas ēkas durvis ver pirmajiem Rīgas Zīdaiņu nama mazuļiem. Majoru muižā kopā ar bērniņiem atgriežas dzīvesprieks, tiek atklāts un iesvētīts bērnunams.

2007.gadā pieņemts lēmums Bērnu sociālās aprūpes centra Rīgas filiāli, kā tolaik sauca šo iestādi, reorganizēt, tas ir, slēgt. Neraugoties uz to, ka ar lielām grūtībām pavisam nesen izremontēta un labiekārtota daļa muižas telpu, sapirkti materiāli pārējo ēku remontam – ēku aiznaglo, būvmateriālus aizved Rīgas virzienā. Muiža paliek bez jauna jumta. Telpas bez bērniem un dzīvesprieka.

2009.gadā valsts nodod Majoru muižas kompleksu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ar piezīmi, ka muižas komplekss turpmāk var tikt izmantots vien pilsētas iedzīvotājiem un viesiem nepieciešamo sadzīves funkciju veikšanai.

2013.gada janvāris. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G. Truksnis paraksta Lēmumu Nr. 6 "Par Majoru muižas kompleksa attīstību". Nodrošināt Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijas ieviešanu G. Truksnis uztic Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļai. Pēc neilga laika šī struktūrvienība pilsētas domē tiek likvidēta. Funkciju pārņēmēji nav atrodami. Tāpat tiek reorganizēta pilsētas aktīvistu veidoto nevalstisko organizāciju dialoga iespēja ar domi un iestājas klusums.

2017.gada pavasara pašvaldības vēlēšanas atkal atdzīvināja kā politiķu, tā sabiedrības interesi par šo arhitektūras pērli Jūrmalas klusajā un leģendām apvītajā parkā.

Nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66 jeb Majoru muižas kompleksu veido 2,5 hektāri zemes un 13 būves, no kurām divas ir kapitālas celtnes, turklāt viena - Majoru muižas dzīvojamā ēkā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura četru telpu interjera dekoratīvā apdare atzīta arī par mākslas pieminekli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti