Mājas kafejnīcu dienās Lībiešu krastā: no pļedām līdz foto ar zilo govi

Sestdien, 1.jūnijā, un svētdien, 2. jūnijā, ne viens vien interesents dosies Lībiešu krasta virzienā. Tur norisināsies Latvijā vēl nebijis notikums – Mājas kafejnīcu dienas Lībiešu krastā un Dundagas novadā. Tas nozīmē, ka lauku sētās un citviet visā novada teritorijā būs daudzveidīgs ēdienu un dzērienu piedāvājums. Vienlaikus ēdienu baudīšanai notiks nu jau par tradīciju kļuvušās Slīteres ceļotāju dienas.

Mājas kafejnīcu dienās Lībiešu krastā: no pļedām līdz foto ar zilo goviInga Ozola
    Lībiešu krastā pie jūras viesu mājās un lauku sētās rosība jūtama jau pirms gaidāmajām mājas kafejnīcu dienām. Tiek pļauta zāle, rušinātas puķu dobes, sarūpēti galdi un sēžamie, lai uzņemtu kuplāku viesu skaitu. Ēdiens būs goda vietā arī tur, kur viesu ēdināšana, nav ikdienas rūpals.

     

    Pirmā pieturvieta, mājas kafejnīca "Pie zilās govs", kas atrodas Dundagas novada, Kolkas pagasta Košragā. Kāpēc pie zilās govs? Tāpēc, ka varēšot fotografēties ar zilo govi Melleni. Brīvdienu māju "Pītagi" saimniece Signe Dišlere cienā ar pašceptiem saldumiem un atvēl brīdi sarunai par kafejnīcu dienu ideju.

    "Tas ir kopprojekts ar igauņiem un suitiem. Bijām Kihnū un pie setiem, vērojām kafejnīcu dienas tur, izzinājām viņu tradīcijas.

    Pārrobežu projekta ietvaros mēs daudz viens pie otra braucam. Izzinām viņu uzņēmējdarbību, kultūrvēsturi. Izzinošs un vērtīgs process. Mēs no viņiem pārņemam kafejnīcu dienu ideju un mēs to darīsim pirmo reizi," stāsta Dišlere.

    Brīvdienu mājas "Pītagi" atrodas 800 metru attālumā no jūras, saimnieces vārdiem sakot, te ir gaidīti mierpilnas atpūtas baudītāji. Kafejnīcu dienās viņa godā liks ēdienus, kuri garšo un padodas pašai.

    "Bieži dzirdam – "atkal tie sklandrauši".

    Mums ar būs rauši, ar speķi un kartupeļiem. Es neesmu lībiete, bet te var kļūt par lībieti, jo vide iedarbojas uz cilvēku.

    Visnotaļ latviski ēdieni, lai gan lībieši uzskata, ka skābputra un bukstiņbiezputra ir lībiešu ēdiens, tikpat labi ir kurzemnieku ēdiens. Pašai man garšo grūbas, tāpēc būs grūbas ar baraviku mērci vai saceptu speķīti," klāsta Dišlere.

    Lai apmeklētājiem būtu lielāka skaidrība, kur tieši jādodas un kas katrā no 22 pieturvietām paredzēts, izdots īpašs buklets. Tur atrodama arī Mājas kafejnīca Nr. 5. "Zivju ķēķis". Tā ir vieta Kolkas pagastā, Pitragā, kur saimnieks Andris Antmanis būs sarūpējis zivju degustāciju. Antmanis Pitragā dzīvo jau sestajā paaudzē.

    Tagad viņa sēta ir īpaša ne tikai ar zivju kūpināšanas tradīcijām, bet arī ar 20 seno lībiešu žogu paraugiem, ko rotā Latviskā mantojuma goda zīme.

    "Nu jau ir 29. sezona, kad kūpinām zivtiņas. Kad sākām nodarboties ar tūrismu, cilvēki interesējās arī par telšu vietām. Sākām par to domāt un piedāvāt nakšņošanas vietas. Biju aizdomājies arī agrāk par kādu kafiju vai maizīti viesiem, tagad tas ir tāds kā spēriens, lai tajā ielektu iekšā," stāsta Antmanis.

    Viņš jau nokūpinājis vimbas un vēja zivis, būšot arī citas zivis, ko degustēt.

    "Garas zivis ar knābjiem. Vēja zivis ir tikai kādu brīdi, pusotru mēnesi. Citi cilvēki tās pat īpaši meklē. Lielākais noiets ir butēm,

    pagaidām vēl plānas, jūlijā un augustā būs īstais laiks. Šajā laikā strādājam arī vimbām," atzīst "Zivju ķēķa" saimnieks.

    Izrādās arī latvisko nosaukumu zivs vimba ieguvusi no lībiešu valodas – tā rakstās ar garo "ī" jeb "vīmba".

    Pašā Kolkā par tradicionālām lībiešu ēdamlietām varēs pastāstīt "Ūšu" saimniece Dženeta Marinska. "Pļēds", "sklandrauš", "drupšiņzup", "drādž", "skābputr", "drupanmaiz", "knapsieriš" – tie nav nekādi svešvārdi, bet gan lībiešu tradicionālo ēdienu nosaukumi. Tas rakstīts bukletā par "Lībiešu ķēķi", kas atrodas pašā Kolkā, blakus pašai Mazjūrai, kā vietējie sauc Rīgas jūras līci. Kas gaidāms šajā kafejnīcā, stāsta Dženeta Marinska

     "Ja sklandrauši ir ļoti populāri, zina visi un gandrīz visi ir pagaršojuši, tad pļedas zina retais. Nosaukums interesants un piesaista uzmanību.

    Patiesībā ēdiens ir vienkāršs, ļoti līdzīgs pankūkā, tikai cepts cepeškrāsnī. Var parastu ar rūgušpienu, kviešu miltiem un sodu, bet var pievienot arī kartupeļu vai burkānu masu, tad ir raksturiņu pļeda," skaidro Marinska

    Kafejnīcu dienas rīko un atbalsta Dundagas un Ventspils novads, organizācija "Lībiešu krasts" un "Lauku ceļotājs". Projekts tiek īstenots ar  Igaunijas – Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas  "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis – UNESCO tūrisms" līdzfinansējumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti