Daudzinot dižā folklorista, diriģenta, ilggadējā Madonas mūzikas skolas direktora un kultūras darbinieka Arta Kumsāra piemiņu, viņa atdusas vietā Madonas novada Praulienas pagasta Vistiņlejas kapos tika atklāts tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemiņas akmens, kas simbolizē uzkāpšanu Dziesmu kalnā.
“Uzkāpšana kalnā mūsu dainās nozīmē tādas garīgas attīstības ceļu, uz to Artis mūs vienmēr ir mudinājis,” saka tēlnieks Ģirts Burvis.
Dziesma un mūzika bija Arta Kumsāra dzīves un atstātā mantojuma pamatakmens. Viņš aktīvi darbojies koros, daudzus pats dibinājis, tostarp konservatorijas studentu kamerkori “Pelēkie zirņi”, kas bija pirmais kamerkoris Latvijā. Tieši pēc Arta Kumsāra ierosmes mūzikas skolu sistēmā sāka veidot mūzikas skolu audzēkņu korus. Atjaunojis un paplašinājis kokļu muzicēšanu Latvijā, izveidojis pirmo skolēnu folkloras ansambli Vidzemē un 35 sava mūža gadus veltījis Madonas mūzikas skolas izaugsmei.
“Mēs nevaram daudz ko izdarīt tā, kā Artis varēja izdarīt ar savu personības spēku,” atzīst Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Kopā ar Jāni Simsonu 1988. gadā Artis Kumsārs nodibināja Tautas frontes Madonas nodaļu. Sākoties Atmodai, viņš iestājas Latvijas Neatkarības kustībā, būdams īstens savas zemes un dzimtā Praulienas novada patriots, atceras Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs:
“Visur, kur viņš uzstājās, vienalga kādā auditorijā vai kur, viņš uzsvēra, ka viņš ir tieši šeit, no Madonas novada, ka viņa dzimtā vieta ir Praulienas pagasts.”
Artis Kumsārs savā dzīves ceļā allaž izvirzīja tautai un Latvijai svarīgus mērķus un tiecās tos piepildīt.
“Artis Kumsārs bija tas , kas visu mūžu gāja un mēģināja tuvoties saviem sapņiem un šos sapņus īstenot. Lai atceramies Latviešu mūzikas svētkus, latviešu mūzikas krātuves! Tās ir tādas svētības, kuras runās pēc Arta vēl daudzus, daudzus gadus,” saka diriģents Jānis Bērziņš.
Vairāk par Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras Atzinības krusta kavaliera dzīves un darba gājumu varam lasīt memuārievirzes grāmatā „Stipruma grāmata”.
