Biezajā grāmatā izzināta tautas arhitektūra caur folkloras un mitoloģijas prizmu, pievēršoties arī ainavai, krāsu un skaitļu simbolikai un citām tēmām. Kursīte atzīst, ka viņu kā folkloras un tradīciju pētnieci interesējis, kā latvietis atklājas caur savu māju.
„Man gribējās ieraudzīt latvieša dvēseli, latvieša „es” caur koka ēkām, caur koka arhitektūru," stāsta Kursīte. "Es aizrāvos ar koku un to, kas top no koka, gan kā folkloriste, gan kā tradīciju pētniece, bet, lai saprastu par māju lietām, man vajadzēja ietiekties arī arhitektūrā, tāpēc literatūras sarakstā varētu būt starp 300 un 500 grāmatām gan latviski, gan citās valodās."
"Rezultātā pirmā grāmatas daļa ir apcerējums ar folkloristes acīm par latviešu māju, tai skaitā māju aizsargzīmēm, māju nosaukumiem jeb mājvārdiem (..), un otrā daļa ir koka arhitektūras terminu vārdnīca jeb, kā es jau ierasti saku, vārdene,” atklāj zinātniece.