Janvāra vidū Rīgas dome (RD) Latvijas kultūrvidē labi pazīstamos cilvēkus sasauca vienuviet, lai īstenotu formālu iepirkuma procedūru un noslēgtu līgumus uz četriem mēnešiem.
Maijā Rīgas radošo amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu atkal mainīs un būs jāslēdz jauni līgumi.
Tā bija mulsuma, neizpratnes un jautājumu pilna pēcpusdiena, kad Pamatskolas „Rīdze” koridoros un klasēs ar pasēm rokās drūzmējās ilggadēji diriģenti, deju kolektīvu un citu radošo kolektīvu vadītāji.
Ieraudzīju gaiteni savus skolotājus, kolēģus, draugus. Neviens nevarēja pateikt, kas jādara. Bija pilnīgs haoss. Piedāvātās līguma formas bija pilnīgs jaunums,” iespaidos dalās kora "Balsis” diriģents Ints Teterovskis.
Kaut arī mākslinieku sapulcināšanai bijusi formāla nozīme. Tomēr summa 1,9 miljoni gadā, ko RD izlieto kolektīvu vadītāju atalgojumiem ir par lielu, lai nerīkotu iepirkumu.
Atzīstu, ka mēs līdz galam perfekti nebijām visu izdarījuši. Par to mēs cilvēkiem atvainojamies. Kopumā tas bija ļoti ātri, domāju, ka arī nekaitīgi tādā nozīmē, ka neviens esošais amats netika apdraudēts,” uzskata RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta priekšniece Baiba Šmite.
Kopumā Rīgā ir 280 amatierkolektīvu. Kori, deju ansambļi, orķestri, bērnu kolektīvi amatierteātri, lietišķās un tēlotājmākslas un citi kolektīvi. Sākot ar maiju, plānots, ka RD slēgs līgumus ar pašvaldības iestādēm augstskolām vai uzņēmumiem, kuru paspārnē darbojas kolektīvs.
Līdzšinējās atalgojuma summas amatierkolektīvu vadītajiem RD pārskaitīs iestādei ar uzdevumu to izmaksāt vadītājam. Bažām, ka nauda adresātu varētu nesasniegt, neesot iemesla.
Tas noteikti notiks pēc noteiktas sistēmas, ar atskaitēm, ” norāda Šmite. „Es neapšaubītu neviena sadarbības partnera godaprātu šajā jautājumā.”
Inta Teterovska uzņēmuma līguma paraugs ir tikai viens no 11 dažādiem vienošanās veidiem, ko janvāra vidū parakstīja tautas mākslas kolektīvu vadītāji. Valsts Darba inspekcijas jurists kordiriģentu tajā saskata ar darba apmaksu saistītas neprecizitātes.
„Piemēram, organizēt kora mēģinājumu procesu ne retāk kā divas reizes nedēļā. Nav noteikts, kurās dienās, cik un cik ilgi. Tas varbūt ir mīnuss pasūtītājam, ka viņš pat nenosaka mēģinājumu ilgumu,” skaidro Valsts darba inspekcijas jurists Guntars Staune.
RD atbildīgajā departamentā norāda – valstī neesot vienotu kritēriju radošo kolektīvu apmaksai. Kultūras ministre pārmetumus noraida, jo kārtību nosaka Dziesmu svētku likums.
Par tautas mākslas kolektīvu ikdienas darbību, tērpiem un telpām atbildību uzņemas dibinātājs,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde. „Ir izstrādāta noteikta sistēma un nosacījumi, kā šie kolektīvu vadītāji tiek papildus atbalstīti no valsts budžeta. No valsts budžeta tiek plānota mērķdotācija tiem kolektīviem, kuri piedalās kustībā un šīs kustības pasākumos.”
RD ikmēneša atlīdzības kolektīvu vadītājiem izmaksā, vērtējot viņu vadīto kolektīvu panākumus pirms Dziesmu un deju svētku skatēs. Kolektīvu vadītāju vidū neskaidrība saglabājas. Maijā būs jāslēdz jauni līgumi – šoreiz uz nepilniem desmit mēnešiem.
