- Skandalozais Lenesons un jautājumi bez atbildēm
- Krāsaina mūzikas palete
- Latviešu teātris 2016.gadā - dzīvs un enerģētiski piepildīts
- Raibs gads mākslā ar Nacionālo mākslas muzeju centrā
- Bagātīgs filmu birums un cīņa par naudu
- Līdzsvars literatūras žanros
Skandalozais Lenesons un jautājumi bez atbildēm
Kultūras notikumi aizvadītajā gadā pārsvarā noritēja aplausu un ovāciju pavadīti. Tomēr tajos parādījās arī akūti un jau ieilguši problēmu jautājumi. Visvairāk šādu jautājumu diemžēl ir par arhitektūras projektiem, kuru aizsākumi meklējami nu jau vairāku gadu vēsturē.
Šī gada sākumā Jaunajam Rīgas teātrim bija plānota pārcelšanās uz pagaidu telpām Tabakas fabrikā. Tomēr nesaskaņu rezultātā starp Valsts nekustamajiem īpašumiem un būvdarbu veicēju "RBSSKALS Būvvadība" pagaidu telpu rekonstrukcijas darbi tika apturēti. Tagad - nav skaidri arī esošās teātra ēkas Lāčplēša ielā pārbūves termiņi.
Vasarā atkal aktualizējās gadiem ieilgušais Rīgas akustiskās koncertzāles jautājums. Rīga joprojām ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kurai nav laikmetīgas koncertzāles, un šobrīd visreālākais risinājums tās celtniecībā ir sadarbība ar privāto partneri. Kur tā varētu atrasties un kad to uzbūvēs - atbildes ir atkal pārceltas uz nākamo gadu.
Joprojām iesprūdusi arhitektu un būvnieku diskusijās arī Okupācijas muzeja ēkas pārbūve par memoriālu pēc Gunāra Birkerta projekta. Pagaidām tiek prognozēts, ka strīdus raisošās pārmaiņas muzejā notiks līdz 2018. gada 1. oktobrim.
Nesenākais skandāls kultūras jomā uzvirmoja nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas laikā, kad skaļi nodārdēja vārdu savienojums “deputātu kvotas”. Tā ir nauda, ko Saeimas deputāti izdalīja, viņuprāt, svarīgākajiem projektiem, apejot nozaru institūciju konkursus, pieņemot nākamā gada budžetu. Tā, piemēram, grupa "Iļģi" koncerta rīkošanai saņēma 42 tūkstošus eiro, bet filmas "Nameja gredzens" veidotāji - 300 tūkstošus. Kopumā dažādiem projektiem deputāti budžetā atvēlēja 20 miljonus eiro.
Toties sociālie tīkli nospēlēja būtisku lomu kultūras satura veidošanā. Precīzāk, kādu mākslu būtu vēlams rādīt jaunajai paaudzei. Runa ir par Nacionālā simfoniskā orķestra programmu bērniem, kuras galvenais varonis nu jau ir skandalozais spociņš Lenesons.
Nacionālā simfoniskā orķestra bērnu koncertu varoni - omulīgo puiku septembrī nomainīja Andra Kalnozola veidotā lelle. Tās izskats tā šokēja dažus bērnus un, protams, viņu vecākus, ka kāda mamma pat vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Aktualizējās diskusija par to, kādu mākslu vajadzētu rādīt bērniem. Arī orķestra vadība nonāca neveiklā situācijā, un šobrīd koncertos piedalās gan bijušais, gan spocīgais Lenesons, kas neapšaubāmi ir pelnījis gada skandalozākā skatuves mākslinieka titulu.
Krāsaina mūzikas palete
Aizvadītā gada mūzikas notikumu krāsainajā paletē gan vērienīgi simfoniskie koncerti un operu uzvedumi, gan smalki niansēti kamermūzikas vakari. Tāpat labi zināma klasika un jaunu opusu pirmatskaņojumi.
Latviešu teātris 2016.gadā - dzīvs un enerģētiski piepildīts
Latvijas teātros šogad ļoti liela formas un satura daudzveidība. Izcilā latviešu teātra režisora un aktiera Eduarda Smiļģa 130. jubilejas gadā teātra zinātnieks Jānis Siliņš saka - teātris ir dzīvs un enerģētiski piepildīts.
"2016.gads apliecina, ka latviešu teātris ir dzīvs, enerģētiski piepildīts un, man ļoti nozīmīgi liekas tas prognozējamā skatā, lai teātris ieietu latviešu teātru vēsturē ar savām izrādēm," saka Jānis Siliņš.
Latviešu profesionālais teātris šajā gadā dažādos veidos iziet no pieņemtajiem tradicionālajiem priekštatiem par labu teātri un pievēršas jaunu formu meklējumiem.
"Tas attiecas arī uz Jauno Rīgas teātri, ka pārvar savu rutīnu, ieejot citā skatījumā, kaut vai ar to, ka šogad ir parādījusies izrāde “Kārkli”, kas ir Latvijā maz kopts žanrs," norāda Siliņš.
Līdz ar jaunā mākslinieciskā vadītāja Ģirta Šoļa pievienošanos kolektīvam, arī Leļļu teātra repertuārā šogad ienestas jaunas vēsmas.
"Tur ir parādījušās viņam savdabīgas izrādes, jaunie cilvēki vairāk ienāk, un arī Vija Blūzma veidojusi izrādi ar smilšu animācijas tehniku," stāsta teātra zinātnieks.
Radošas un jaunas emocijas Daugavpils teātrī šogad papildinātas, pateicoties poļu režisores Lucinas Sosnovskas iestudējumam “Hamlets”.
Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī par mākslinieciski augstvērtīgāko iestudējum Siliņš atzīst Valdislava Nastavševa “Mēdeju”.
Pateicoties Lauras Grozas-Ķiberes iestudētajam “Ziloņcilvēks” Liepājas teātrī, aktieris Egons Dombrovskis saņēma “Spēlmaņa nakts” balvu nominācijā “Gada aktieris”.
Bet Valmierā šovasar par nozīmīgu un skaļu notikumu kļuva pirmā Valmieras vasaras teātra festivāla atklāšana brīvā dabā un pilsētvidē.
Dailes teātris šogad drosmīgi un neierasti jauno sezonu uzsāka ar Dmitrija Petrenko izrādi visai ģimenei “Toma Sojera piedzīvojumi”.
"Māk piepildīt Lielo skatuvi, jo tas ir Smiļģa inscenēšanas mākslas virziens, kas mums ir nepietiekams, manuprāt," raksturo Siliņš.
Laikmetīgs, dažādu saturu un formas piepildīts un dažāds šogad bijis Latvijas Nacionālā teātra repertuārs.
Gan ar Elmāra Seņkova “Zēnu”, gan ar “”Meža pīli”, gan ar kaislību plosīto Vlada Nastavševa “Asins kāzām”, kā arī Māra Bērziņa romāna “Svina garša” dramatizējumu Valtera Sīļa režijā.
Raibs gads mākslā ar Nacionālo mākslas muzeju centrā
Arī vizuālās mākslas dzīves kaleidoskops šogad ļoti raibs – no Latvijas Nacionāla mākslas muzeja rekonstruētās ēkas atklāšanas līdz pat latviešu mākslinieku starptautiskai dalībai lielākajos mākslas festivālos ASV un Indijā.
Par gadsimta notikumu mākslā un kultūrā izvērsās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšana pēc rekonstrukcijas, kas pulcēja cilvēku simtus un pat tūkstošus, un cilvēku rinda stiepās līdz pat Kalpaka bulvārim
Latvijas mākslas pasaulē 2016. gads bija izsludināts kā latviešu glezniecības klasiķa – Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gads. Muzejā bija skatāma plaša Rozentāla darbu izstāde, un līdztekus notika dažādi kultūrizglītojoši pasākumi. Latvijas Televīzija savukārt radīja mūsdienīgu video stāstu – “Rozentāls. Septiņi” ar septiņu mūsdienu mākslinieku līdzdalību.
Gada pirmajā pusē mūžībā aizgāja mākslas lielmeistars Ilmārs Blumbergs. Pieminot mākslinieku, izstāžu zālē «Arsenāls» bija izstādīts viņa autobiogrāfiskais vēstījums «Visu laiku snieg» un vasaras mājā “Mākslai vajag telpu” rīkoja izstāžu ciklu “Blumbergs Bezgalība.”
Vērienīgas personālizstādes izstāžu telpā “Arsenāls” šogad sarīkoja trīs mākslinieki: tekstilmākslinieks Pēteris Sidars - "Tveramā kustība", gleznotāja Sandra Krastiņa rādīja pirmatnējo spēku izstādē “Cilivilisti” un gada nogalē Kristians Brekte ar nāves smaku skatītājus biedēja un uzjautrināja izstādē “Arsenālā”.
Mākslas stacija "Dubulti" uzņēma Džemmas Skulmes jaunāko darbu izstādi “Krāsas garša” un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatītājus joprojām priecē plaša Jura Dimitera personālizstāde. Savukārt Mākslas muzejs "Rīgas birža" šogad izcēlās ar raibumu un eksotiku. Izstādēs no aborigēnu un papuasu mākslas noslēpumiem līdz pat senās Ķīnas Zīda ceļam.
Eksotikas virzienā šobrīd devušies mākslinieku tandēms Katrīna Neiburga un Andris Eglītis. Viņi un mākslinieks Voldemārs Johansons pārstāv Latvijas laikmetīgo mākslu Indijā, «Koči – Muziris» mākslas biennālē. Par laikmetīgo mākslu runājot, šogad uz plašākām telpām, tuvāk nākotnes topošajam muzejam pārcēlās laikmetīgās mākslas centrs “Kim”.
Šogad arī tapa skaidrs, kā izskatīsies Latvijas laikmetīgās mākslas templis un ka to veidos Lielbritānijas arhitektu birojs “Adjaye Associates” un viņu Latvijas partneri “AB3D”.
Bagātīgs filmu birums un cīņa par naudu
Tālajā 1896. gadā Rīgā pirmo reizi izrāda kino. Kopš brāļu Limjēru filmas seansa pagājuši 120 gadi un Latvijas kino veidotāji joprojām meklē bagātīgu lomu pasaules kino industrijas okeānā. Turpinās cīņa par lielāku finansējumu. Joprojām tiek ražotas filmas starptautiskiem festivāliem. Un joprojām skatītāji dzīvo Latvijas simtgades gaidās, kad beidzot uz ekrāniem nonāks bagātīgs filmu birums.
Jāņa Streiča jubilejas gadā daudz tika runāts par latviešu filmu tradīcijām un spēcīgu personību vietu mūsu nelielajā filmu nozarē. Pagaidām tajā lēni, bet ar pārliecību ienāk jauni vārdi, un to pierādīja arī šī gada "Lielā Kristapa" laureātu saraksts.
Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps neapšaubāmas ovācijas izpelnījās Renāra Vimbas reālpsiholoģiskā drāma “Es esmu šeit”, kas februārī jauniešu filmu kategorijā jau bija saņēmusi prestižo Berlīnes Kristāla lāci.
Starptautisku atzinību saņēma arī Latvijā dzīvojošā Krievijas režisora Vitālija Manska dokumentālā filma "Saules staros". Augstvērtīgais dokumentālais kino stāsts par Ziemeļkoreju saņēma arī "Lielo Kristapu".
Savukārt oktobrī Rīgas Starptautiskais kino festivāls iepriecināja režisoru Dāvi Sīmani, kura filmu "Pelnu sanatorija" žūrija atzina par labāko. Savukārt ārpus Latvijas zināmākās pašmāju režisores Lailas Pakalniņas filma “Ausma” kļuva par pirmo spēlfilmu Latvijas kino vēsturē, kas iekļauta Eiropas kino gada labāko 50 filmu sarakstā.
Bet gada notikums Latvijas kino robežās neapšaubāmi ir ilgi gaidītās Viestura Kairiša filmas "Melānijas hronika" nonākšana uz ekrāniem. Filma ir ieguvusi atzinību par lielisku operatora darbu, turklāt šis kino aktualizēja Staļina laiku represiju tēmu un darīja plašāk pazīstamu rakstnieces Melānijas Vanagas vārdu.
Joprojām turpinās darbs pie vēsturiskajiem lielbudžetiem "Dvēseļu putenis" un "Nameja gredzens". Par to, kā top šīs un citas Latvijas filmas, vēstīsim kultūras ziņās nākamajā gadā. Bet kopumā Latvijas kino skatītājiem jāturpina dzīvot valsts simtgades gaidās, kad uz ekrāniem nonāks 16 jaunas pilnmetrāžas filmas.
Literatūras žanros - līdzsvars
Šogad pie lasītājiem ceļu turpina sērija “Mēs. Latvija, XX. gadsimts”, kuras ietvaros līdz 2016. gadam plānots radīt 13 vēsturiskus romānus. Šogad sērijai piepulcējās trīs grāmatas. Grāmatu sērijas iniciatore rakstniece Gundega Repše “Bogene”. Laimas Kotas “Istaba”, un savu pirmo romānu “Stikli” šajā sērijā izdeva arī dzejniece Inga Gaile. Ne romānu sērijas ietvaros, bet tomēr vēsturiski jutīgu tēmu savā romānā “Lopu ekspresis” skar arī Toms Kreicbergs.
Pa krājumam arī no Ronalda Brieža un Māra Salēja. Klajā nākuši arī divi stāstu krājumi - Paula Bankovska «Trakie veči» un Svena Kuzmina «Pilsētas šamaņi».
Šī gada jubilāru vidū īpaši izcēlām dramaturgu Hariju Gulbi un rakstnieku Knutu Skujenieku, kam šogad 80. Arī viņš, tāpat kā dzejnieks Jānis Rokpelnis, šogad ir saņēmis Latvijas literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu.
Savukārt ne mazāk prestižo Dzintara Soduma balvu šogad saņēma Uldis Bērziņš par islandiešu mitoloģijas «Eddas dziesmu» tulkojumu un Nora Ikstena par romānu «Mātes piens”. Šis Ikstenas romāns visa gada garumā bijusi pirktākā grāmata vienā no lielākajiem Latvijas grāmatnīcu tīkliem. Lasītāju tīkotāko grāmatu topa pirmajā desmitniekā iekļuvušas arī pārējās šogad izdotās grāmatas sērijā “Mēs. Latvija, XX. gadsimts”.
