Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi pašlaik ir atvaļinājumā, tomēr ārpuskārtas mēģinājumos gatavojas Sigulda opermūzikas svētkiem un citiem koncertiem. Orķestra vijolniece Daina Birzniece atzīst, ka orķestris neko daudz nezina par to, kas mūziķus sagaida nākotnē. Zināms tik vien, ka tiek meklēts jauns orķestra valdes loceklis, un, kopš savu amatu atstāja diriģents Karels Marks Šišons, joprojām galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs nav atrasts.
„Noskaņojums ir tāds, ka ir liela neziņa,” saka Birzniece, piebilstot: „Labais ir tas, ka koncertu plāni ir nodoti līdz nākamā gada maijam. Tas nozīmē, ka līgumi ir saslēgti ar diriģentiem, solistiem un koncertu darbība neapstāsies. Orķestris ir iekšēji disciplinēts. Bet viens no pirmajiem jautājumiem ir galvenā diriģenta atlase, kas ir vesels process, kas aizņem vismaz divus gadus, vismaz ārzemēs.”
Kultūras ministrija jau izsludinājusi konkursu uz vadītāja amatu, jo Paidere-Staķe par saviem plāniem pamest savu darba vietu paziņoja jūlijā, lai gan līgums bija noslēgts uz vēl diviem gadiem. Pati viņa savu lēmumu vairs nekomentē un darbu plāno beigt 23.augustā.
Vēl maijā vēl „Radio Klasika” Paidere-Staķe norādīja, ka orķestris līdz šim nav sadzirdējis kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL–TB/LNNK) un līdz ar Šišona atkāpšanos no amata, orķestrim var būt arī grūtības noturēt savu kvalitātes līmeni. „Esam zināmās krustcelēs, jo tuvākajā laikā būs jāpieņem lēmumi, kurā virzienā orķestrim doties turpmāk un neslēpšu, ka ir grūti vienoties tādā lielā radošu personību kolektīvā,” toreiz sacīja Paidere–Staķe.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters uzsver, ka būs vēl arī citi izaicinājumi. „Patlaban īpašu ugunsgrēku nav. Orķestrim ir laba finansiāli saimnieciska situācija. Viens no pamatuzdevumiem būs rast dialogu ar orķestra kolektīvu, sastrādāties, izveidot lietišķu un ciešu sadarbību un nostiprināt māksliniecisko līmeni un augsto standartu, kāds orķestrī pašlaik ir izveidojies,” norāda Lielpēters.
Viņš skaidro, ka pagaidām nav lielas intereses par orķestra vadītāja amatu, un uzskata, ka lielākā aktivitāte būs tieši pēdējās dienās. Bet uz to, ka nebūtu jāsteidzas ar konkursu par diviem galvenajiem posteņiem orķestra vadībā, norāda arodbiedrības vadītājs Aldis Grunde. „Nevar visu biznesu veidot, balstoties uz vienu cilvēku. Ja redzam, ka kaut kas brūk, nav vairs kas aizvieto. Nevis tajā, ka nav galvenā diriģenta un varētu līmenis kristies, bet tajā, ka gadiem gaisu noteica viens cilvēks. Tagad viņa nav un ir grūti,” saka Grunde.
Orķestris pagājušo gadu beidzis ar teju 3000 latu lielu peļņu, un šie rādītāji ir labāki nekā iepriekš. Tomēr jautājums par algām ir bijis viens no iemesliem, kāpēc diriģents Karels Marks Šišons orķestri amatu atstāja. Arī mūziķi norādījuši - kamēr lielas algas tiek maksātas viesdiriģentiem un solistiem, orķestra mūziķu alga ir nepilni 300 lati mēnesī.
