LNO vadība par audita rezultātiem: Darbs pie uzlabojumiem sākts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Operas audits par aizvadītajiem četriem gadiem atklāj vairākas nepilnības iestādes finanšu darbībā. Tomēr nosaukt vienu konkrētu iemeslu operas šķietami nesaimnieciskai rīcībai auditori nevar. Esot jāveic uzlabojumi gan finanšu plānošanā un kontrolē, gan juridiskajā jomā. Operas vadība pagaidām sniedza vien rakstisku komentāru par audita rezultātiem, sakot, ka darbs pie uzlabojumiem jau ir sācies.

Vairākus gadus pēc kārtas sabiedrībā ir izskanējušas ziņas, ka Nacionālajā operā kārtējo reizi ir parāds, un valdībai tas steidzami jāsedz, katru reizi tas arī tika izdarīts. Nesaimnieciskums tika pārmests arī bijušajam operas vadītājam Andrejam Žagaram, kad iepriekšējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende nolēma nepagarināt ar viņu darba attiecības.

Jaunā operas vadība pasūtīja līdzšinējās darbības auditu. Tomēr vienu galveno problēmu vai neefektivitātes iemeslu līdzšinējā operas darbībā konstatēt nav izdevies. Trūkumi un nepilnības esot visās analizētajās jomās, atzīst „Deloitte” auditori.

Var secināt, ka līdz šim opera savā darbībā nesekoja ieplānotajam budžetam. Nauda gada sākumā tika ieplānota vienam mērķim, bet iztērēta citam. Tāpat katram iestudējam neesot bijis sava konkrēta budžeta. Tādēļ veidojot jaunu operu vai baletu nevarēja skaidri pateikt, cik tam ir iespējams iztērēt.

Piemēram, 2012. gadā visiem iestudējumiem kopā tika iztērēts par gandrīz 200 tūkstošiem latu vairāk, nekā paredzēts. Un nebija skaidrs, no kurienes šo papildu naudu ņemt. Arī autoratlīdzībās tika samaksāts par 150 tūkstošiem latu vairāk, nekā plānots.

Tāpat, kā norāda auditori, esot solīti un pat parakstītas vienošanās par algu pielikumiem, lai gan nauda budžetā tam neesot bijusi ieplānota. „Delotte” arī uzskata, ka ieņēmumus no biļetēm par nākotnē paredzētajām izrādēm nevajadzēja tērēt, lai apmaksātu vecus rēķinus.

Pašreizējais operas vadītājs Zigmars Liepiņš izplatītajā preses paziņojumā notrāda, ka opera ir ķērusies pie darbības sakārtošanas un sola rūpīgāk sekot gan budžeta izpildei, gan regulāri apmaksāt rēķinus, tādēļ esot uzlabota arī grāmatvedības sistēma.

Tomēr ar kultūras jomu saistītie eksperti neoficiālās sarunās piebilst, ka galvenais operas finanšu problēmu cēlonis esot meklējams citur - operai katru gadu tiek piešķirts nepietiekams valsts finansējums. Līdz ar to jau gada sākumā var paredzēt, ka beigās būs parāds. Ja vairāk naudas nedod, tad var vai nu paaugstināt biļešu cenas vai nu samazināt jauniestudējumu skaitu un kvalitāti.

Kultūras ministre viedokli par operas audita rezultātiem sola sniegt pēcpusdienā. Arī operas vadība plašākus komentārus varētu sniegt dienas laikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti