"Cilvēkiem par saviem vārdiem jāatbild. Mēs lēnā garā ejam uz tiesas procesiem, jo operas reputācija un prestižs tika bojāts tajā laikā. Pašlaik juridiski procesi notiek pret tiem, kas publicēja šādas lietas," sacīja Liepiņš.
Operas vadītājs arī skaidroja, ka saistībā ar Krutoja pasākuma uzņemšanu LNO guva ienākumus ap 130 tūkstošiem eiro. Par šo naudu tika nopirkti mūzikas instrumenti: timpāni, mežragi, klarnetes. "Virkne dažādu pirkumu, un šī nauda lietderīgi tiek izmantota operā. Ir dažādas naudas, kuras nevar izmantot algām, bet var materiālās bāzes uzlabošanai," sacīja Liepiņš.
Jau ziņots, ka vasarā LNO izīrēja atelpas Krutoja balles rīkošanai, pretī saņemot nepilnus 10 tūkstošus eiro par Lielās zāles īri un 120 000 eiro ziedojumu. Publiskajā telpā šis fakts tika pretrunīgi vērtēts, un kultūras ministre to nodēvēja par nožēlojamu rīcību.
4.novembrī aprit tieši gads, kopš LNO vada Zigmars Liepiņš. Šis gads neesot bijis viegls, tomēr šajā laikā izdevies izlīdzināt iepriekš nestabilā operas un baleta kuģa kursu gan iekšējās atmosfēras, gan finanšu ziņā, lai gan naudas joprojām esot par maz.
Intervijā Latvijas Radio uz jautājumu, kāda situācija ir ar ziedotājiem LNO, Liepiņš uzsver, ka tā ir lieliska, lai gan darāmā ir vēl daudz, jo operas ēka nav pabeigta.
"Latvijas mākslas telpā, visticamākais, nav komplicētākas iestādes par nacionālo operu. Jebkura opera pasaulē ir ļoti sarežģīts mehānisms," norādīja Liepiņš. Viņš atzina, ka viens no lielākajiem aizvadītā gada izaicinājums bijis rasts psiholoģisku stabilitāti kolektīvā. "Nevaru apgalvot, ka man ir simtprocentīgi izdevies visu līdz galam savest kārtībā un ka būtu iestājusies miera osta, teātrī tas pēc būtības nav iespējams. Bet domāju, ka par 80, 85 procentiem man ir izdevies radīt līdzsvarotāku atmosfēru," vērtē LNO vadītājs.
Viņš atzīmēja, ka šis gads aizvadīts arī iepriekšējā perioda plānošanas zīmē. "Es nesaku, ka tas viss ir slikti, nekādā gadījumā nē, bet mēs ļoti nopietni pieejam repertuāra plānošanai. Pirmās lietas, kas notiek tagad - pirmais uzvedums, kur es atļāvos izmainīt iepriekšējo līniju, bija "Rigoleto" iestudējums. Uzskatu to par pietiekami veiksmīgu. Bija risks, bet tas attaisnojās," pauda Liepiņš. Kā esam vēstījuši, ar režisores Margo Zālītes iestudēto operu "Rigoleto" LNO šogad atklāja jauno sezonu.
Liepiņš arī uzsvēr, ka izdevies stabilizēt finansiālo situāciju, gan neatklājot, kā izdevies panākt pozitīvu budžeta bilansi. Tai pašā laikā būtu pārsteidzīgi teikt, ka naudas esot par daudz. "Mums ir tehnisko dienestu nepietiekams finansējums, vesela rinda problēmu," norādīja Liepiņš, piebilstot - iespējams, šobrīd LNO ir visnabadzīgākā opera Eiropā. "Mēs, protams, varam savilkt jostas un mēs to esam izdarījuši, bet tomēr nākotnes perspektīvā tas nav risinājums," uzsvēra Liepiņš.
Lai taupītu līdzekļus, LNO šajā sezonā arī koncetrējoties uz vietējiem režisoriem, sadarbojoties, piemēram, ar Ināru Slucku, Viesturu Kairišu. "Tas nozīmē, ka drīzāk mēs šos līdzekļus ieliekam atsevišķos dziedātājos, kas mums ir svarīgi, lai būtu galvenajās lomās. Mēs varam uzaicināt viesmāksliniekus, kas paceļ latiņu augstāk," skaidroja Liepiņš, uzsverot - Latvijā konkrētās balss grupās trūkst labu dziedātāju, jo īpaši trūkstot tenori un mecosoprāni.
Liepiņš arī pastāstīja, ka ir Kultūras ministrijā ir iesniegts pieteikums LNO nosaukuma maiņai. "Piedāvājums ir pārsaukt šo iestādi - Latvijas Nacionālā opera un balets. Paskatoties uz šo jautājumu no malas, es sapratu, ka Latvijas Nacionālā opera ir māja, bet tas, kas šeit ir iekšā, ir Latvijas Nacionālā opera un balets," skaidroja Liepiņš.
