Lai gan no 1837. līdz 1839. gadam R. Vāgners bija Rīgas Pilsētas teātra pirmais kapelmeistars, liecību par viņa klātbūtni Rīgā palicis pavisam maz. Šo divu gadu laikā reti kurā recenzijā minēts viņa vārds, jo tolaik publiku daudz vairāk interesēja dziedātāji, nevis diriģenti. Lai arī arhīvos saglabājušās Rīgas Pilsētas teātra afišas, kapelmeistaru vārds tajās minēts tikai gadījumos, kuros attiecīgā izrāde pieteikta kā benefice. Tāpat Rīgā vairs neatrodas neviens priekšmets, kas būtu piederējis Rihardam Vāgneram.
Par spīti tam, ekskursija „Vāgners – Rīgas leģenda” atklās maksimāli daudz interesantu liecību un vietu, kas saistītas ar Vāgnera uzturēšanos mūsu galvaspilsētā. Tāpēc ikvienu ekskursijas dalībnieku gaida gan labi pavadīts laiks, gan virkne atklājumu šķietami pazīstamajā Rīgā.
Būs iespējams apskatīt gan Pilsētas teātra ēku toreizējā Lielā Ķēniņa, tagadējā Vāgnera ielā, iegriezties Kalēju ielā, kur Vāgners dzīvojis sākotnēji, bet ātri no turienes devies prom, jo ēkas pirmajā stāvā atradusies spirta tirgotava, kuras apmeklētāji radījuši lielu troksni... Tiesa gan, māja Kalēju ielā tika iznīcināta bumbu uzlidojumā 2. pasaules kara laikā, un pašlaik šajā vietā atrodas viens no Rīgas tirdzniecības centriem. Kurš tas ir, atklāsies ekskursijas gaitā!
Pēc Kalēju ielas Vāgners pārcēlās uz divstāvu koka ēku Aleksandra bulvārī, kas atradās pašreizējā Brīvības ielā 33. Rīkojumu nojaukt šo māju 1911. gadā deva Rīgas mērs Džordžs Armisteds, un kopš 20. gadsimta sākuma šajā vietā atrodas melna mūra ēka. Kas šobrīd liecina par Brīvības ielas nama saistību ar Vāgneru? Arī tas tiks noskaidrots ekskursijā, kuras laikā Vāgnera laika Rīgu varēs iepazīt arī senās un retās fotogrāfijās. Būs iespējams apskatīt arī zīmējumu, kurā attēlota Vāgnera istaba Aleksandra bulvārī: tieši šeit Vāgners komponēja operas „Rienci” 1. un 2. cēlienu... Starp citu, šīs operas pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notiks 2014. gada janvārī, atklājot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.
