"Laikā, kad klātienes procesi Latvijas Nacionālā kultūras centra pārraudzītajās jomās – kultūrizglītības nozarē, amatiermākslas kolektīvu un kultūras centru darbībā – ir liegti, ar valsts finansiālo atbalstu pērn esam spējuši mērķtiecīgi īstenot pasākumus, kas sniedz ilgtermiņa ieguldījumu gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā, gan arī kultūras speciālistu profesionālajā izaugsmē," uzsvēra LNKC direktore Signe Pujāte.
Par Dziesmu un deju svētku repertuāra attīstīšanai novirzītajiem 100 tūkstošiem eiro LNKC izveidojis metodisko audio materiālu, kas jau šobrīd sniedz iespēju aptuveni 15 tūkstošus lielajai koru diriģentu un dziedātāju kopienai Latvijā un diasporā apgūt svētku repertuāru arī attālināta darba režīmā. Projektā veikti kora balsu ieraksti XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš", brāļu Kokaru 100 gadu jubilejas koncerta "Brāli, brāli", Latvijas sieviešu un vīru koru svētku un Latvijas senioru koru svētku repertuārā iekļautajām dziesmām. 2021. gadā projekts tiks turpināts, nodrošinot balsu ierakstus 2023. gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta repertuāram.
Finansējums izmantots arī, lai sagatavotu 2021. gadā Tukumā iecerētā Latvijas sieviešu un vīru koru salidojuma repertuāra nošu krājumus, kā arī nošu krājumus sieviešu, vīru, jauktajiem un bērnu vokālajiem ansambļiem. Trīs izdevumos apkopoti 27 autoru 109 oriģināldarbi un apdares dažādu sastāvu koklētāju ansambļiem, kas, kā uzsvēra LNKC, ir nozīmīgs kokļu mūzikas repertuāra papildinājums.
Domājot par latviešu skatuviskās dejas mantojuma iedzīvināšanu deju kolektīvu repertuāros, pērn atjaunoti vairāku Latviešu skatuviskās dejas zelta fondā iekļauto deju muzikālā pavadījuma ieraksti.
Ar mērķi veicināt jaunu dramaturģijas darbu radīšanu un stiprināt saikni starp dramaturgiem un amatierteātru režisoriem, 2020. gada rudenī LNKC izsludināja Latvijas Nacionālā lugu konkursa pirmo kārtu, saņemot 22 lugu idejas. 2021. gadā konkurss turpinās – uz otro kārtu izvirzītajiem kandidātiem līdz septembrim būs jāiesniedz pilna apjoma lugas manuskripts.
Kultūras nozares speciālistu profesionālās pilnveides pasākumu īstenošanā ieguldīti 63 335 eiro no Covid-19 ietekmes mazināšanai piešķirtā finansējuma.
Rudens sākumā pasākumi norisinājās reģionos klātienē, vēlāk, atbilstoši valdības noteiktajam, – tiešsaistes formātā.
Kursus profesionālās izglītības pedagogiem kultūrizglītības nozarē apmeklēja vairāk nekā 1000 dalībnieku. To saturs izstrādāts, pamatojoties uz mērķauditorijas aptaujas rezultātiem. Semināri tika veltīti metodikas aktualitātēm mūzikas, mākslas un dizaina profesionālās izglītības programmās, kā arī mācībspēku digitālās kompetences stiprināšanai. Pedagogi iepazina pozitīvas audzināšanas principus digitālajā laikmetā, klausījās par profesionālās izdegšanas profilaksi un apguva darbam nepieciešamas digitālās prasmes.
Vairāk nekā 400 reģionālo kultūras institūciju nozares profesionāļu (kultūras speciālisti, kultūras centru vadītāji un kultūras darba organizatori pašvaldībās) noklausījās kursu "Pārmaiņu vadīšana kultūras organizācijā" par kultūras organizāciju vadīšanu un radošā procesa nodrošināšanu krīzes un pārmaiņu apstākļos.
Profesionālās pilnveides pasākumi īstenoti arī nemateriālā kultūras mantojuma nozarē. Vairāk nekā 600 folkloras, tautas mūzikas un lietišķās mākslas nozares pārstāvju, kā arī kultūras darba organizatoru stiprināja zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu, tradicionālo kultūru un ikdienas darbam nepieciešamo, tai skaitā metodēm attālinātā darba nodrošināšanai.
KONTEKSTS:
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā 2020. gadā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
