LNB radošais direktors: Gaismas pili var padarīt par zīmolu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

"Man šķiet, ka tās tehnikas un prasmes, ko var iegūt, strādājot ar komerciāliem klientiem, var likt lietā arī popularizējot to, kas varbūt pirmajā brīdī šķiet senils vai parasts, vai pat tautisks. Patiesībā ir tādas pašas iespējas padarīt Dziesmu svētku fenomenu par zīmolu, tāpat arī Gaismas pili padarīt par zīmolu, ka tas var būt tēls - ne tikai kā arhitektūras objekts, bet arī kā tēlu un sajūtu kopums," intervijā "Pieci.lv" saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) radošais direktors Gatis Mūrnieks.

Gatis Mūrnieks, kurš iepriekš strādājis reklāmas aģentūrās, bet pagājušajā gadā bija arī XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku radošais direktors, uzsver, ka reklāmas jomā iegūtās prasmes un zināšanas darbā LNB  tiek pielietotas katru dienu.

Uz Gaismas pili var skatīties no dažādiem aspektiem. Tā ir jauna mītne organizācijai, kas ir LNB, kas iestājas par to, lai cilvēki ne tikai uzkrātu zināšanas, bet arī tās radoši liktu lietā, kas savukārt cieši saskan ar to, kāpēc es esmu pievienojies LNB komandai. Man ir pietiekama pieredze, lai radoši veicinātu kultūras mantojuma izmantošanu," norāda Mūrnieks.

Mūrnieks stāsta, ka kopš Gaismas pils ieceres un pirmajām arhitekta Gunāra Birkerta skicēm 1988.gadā un līdz ekspluatācijai nodotai LNB jaunajai ēkai notikušas pamatidejas pārmaiņas - ideja par Stikla kalnu transformējusies par Gaismas pili, kas mūsdienām esot atbilstošāka metafora.

Gaismas pils ir ne tikai bibliotēka, tā ir arī norišu vieta, kā mēs to saucam - kultūrizglītības un zinātnes centrs, ar to domājot, ka cilvēks var atnākt uz LNB un uzturēties vestibilā jeb ātrijā, un viņam nav obligāti jākļūst par lasītāju. Var apmeklēt izstādes, koncertus, pusdienot, ar laiku būs arī suvenīru un grāmatu veikals. Brīdī, kad cilvēks dodas uz starpstāvu jeb mezonīnu, tur jau, protams, ir vajadzīga lasītāja karte, un tad ir pieejami visi bibliotēkas septiņi stāvi," stāsta Mūrnieks.

Bibliotēkas otrajā un trešajā stāvā atradīsies lasītavas, kas vienlaicīgi varēs apkalpot ap 1000 lasītāju, ceturtajā stāvā darbosies mūzikas un mākslas centrs, piektajā stāvā būs Letonikas un Baltijas centrs, sestajā stāvā - kartes un sīkiespieddarbi (pastkartes, etiķetes), septītajā stāvā darbosies bērnu literatūras centrs, astotajā, devītajā un desmitajā stāvā atradīsies krājumi, bet 11. un 12.stāvā jeb Gaismas pils "kronītī" būs iespēja vērot 360 grādu panorāmu.

Kā vēstīts, Gaismas pils telpu apskate un dažādi pasākumi būs bez ierobežojumiem pieejami atvērtajās dienās no 12. līdz 16.jūnijam. Mūrnieks norāda, ka LNB komanda ir pārliecināta, ka interese būs liela, tāpēc gatavojas atvērto dienu laikā dienas gaitā apkalpot līdz 3000 apmeklētāju. "Ceram, ka daudziem kardināli uz labo pusi mainīsies priekšstats par Gaismas pili, jo "lācītim vēderā" viss izskatās krietni citādāk," uzsver Mūrnieks.

Pēc atvērtajām dienām LNB uz vasaru tiks slēgta, izņemot mezonīnu otrajā un trešajā stāvā, kas būs atvērts no 17.jūnija un kur būs pieejami bibliotēkas pakalpojumi. Jūlija gaitā plānots pakāpeniski atvērt arī citus stāvus. Savukārt Gaismas pils svinīga atklāšana jeb inaugurācija notiks 29.augustā, kad LNB svin savu 95.gadskārtu.

Jautāts, vai Gaismas pils ņems piemēru no labākajām pasaules bibliotēkām un to uzvedības tradīcijām, kur valda kapa klusums, Mūrnieks atklāj kādu nesen gūtu pieredzi: "Mums bija iespēja agrā pavasarī apmeklēt Dānijas Karalisko bibliotēku. Viņiem ir fantastiska tradīcija - reizi gadā vienu dienu visiem ļauj kliegt lasītavās. Visi izkliedzas un visu pārējo gadu ir mierīgi." Bet, runājot par Gaismas pili, Mūrnieks norāda - kārtība būs pietiekami demokrātiska, turklāt tiem, kas vēlēsies strādāt absolūtā vientulībā, būs iespēja to darīt individuālajās kabīnēs.

Par provokatīvajām ekstrēmo sporta veidu piekritēju vēlmēm "iekarot stikla kalnu" Mūrnieks teic: "Gaismas pils slīpumu jau mēdz saukt par melno trasi. Kamēr ēka vēl nav nomazgāta, līdz tam laikam vēl kāds var mēģināt to pagūt izdarīt." Mūrnieks stāsta, ka Gaismas pils apkārtnē jau šobrīd rosās skeitbordisti un BMX braucēji: "Redzam, ka kultūra veidojas. Tiktāl, ka tas nav apzināti destruktīvi, mēs par to priecājamies. Zinām, ka pamazām attīstīsies ielu sporta kultūra, piemēram, būs "skeitšops". Līdzīgi kā citur Eiropā un pasaulē, šīs lielās ēkas, piemēram, Barselonā Modernās mākslas muzejs, ir pieprasītas ielas ekstrēmo sporta veidu cienītāju vidū. Mēs par to priecāsimies, jo katrs cilvēks, kurš ienāk telpā vai pienāk pie mājas, to atdzīvina. Ja tas notiek atbildīgi, mēs esam priecīgi."

Līdz ar Gaismas pils atvēršanu Rīga kļūs par vienu koncertvietu bagātāka. "Ziedoņa zālē ir 362 sēdvietas, bet papildus var izmantot vēl piecas rindas, tad vietu skaits pārsniedz 400. Ir fantastiska akustiska, ko šeit nodrošinājuši tie paši cilvēki, kas to darīja Dānijas Karaliskajā bibliotēkā. Leģenda vēsta, ka Gidons Krēmers ir atzinis Dānijas Karaliskās bibliotēkas akustiku par atbilstošu un pieņemamu. Pastāv cerība, ka par tādu viņš nosauks arī Ziedoņa zāles akustisko risinājumu," stāsta Mūrnieks, piebilstot - Ziedoņa zāle ir būtiska dažādu norišu vieta Gaismas pils kontekstā.

Tā nav tikai bibliotēka, kurā glabāsies grāmatas. Spektrs, kādu Gaismas pils atver, nodrošina to, ka šeit var ne tikai atnākt un izlasīt par kādu komponistu, ne tikai noklausīties kādu ierakstu, bet te varēs noklausīties arī dzīvu koncertu. Mēs liekam lielu uzsvaru uz to, ko pasaulē dēvē par "performing exhibition" - tu atnāc uz izstādi, kura ir nevis statiska, bet tu atnāc uz izstādi, kuru var dzirdēt, kurā var iesaistītie un kurai varbūt var arī pieskarties," norāda LBN radošais direktors Gatis Mūrnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti