Apmeklējot II Sanktpēterburgas starptautisko kultūras forumu, Aleksejs Naumovs piedalījās kultūrpolitikai un mākslas izglītībai veltītajā foruma programmā un uzstājās ar prezentāciju par Latvijas Mākslas akadēmiju.
Parakstītais memorands nostiprina iesaistīto pušu apņemšanos padziļināt mākslas akadēmiju sadarbību un nākotnē turpināt diskusiju par kultūrpolitikas un mākslas izglītības jautājumiem – aktualitātēm gan nacionālā un reģionālā, gan globālā mērogā. Plānots, ka nākošais forums norisināsies 2015.gadā Valsts mākslas muzejā „Ermitāža" Sanktpēterburgā, Krievijā. Pirms 2015. gada foruma iecerēts veidot visu pārstāvēto augstskolu studentu kopizstādi prestižajā „Punta della Dogana" laikmetīgās mākslas telpā Venēcijā, Itālijā. Savukārt prof. Aleksejs Naumovs izteicis uzaicinājumu nākošajā forumā pārstāvētajām augstskolām veidot kopīgu izstādi Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā. Iecerēts, ka izstāde Latvijā varētu notikt 2015.gada pirmajā pusgadā – laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.
Šogad forumā pārstāvētas bija sešas mākslas augstskolas un institūti no Sanktpēterburgas, Maskavas un Krasnojarskas, kā arī virkne akadēmiju no ārvalstīm: Brēras Mākslas akadēmija (Itālija), Neapoles Mākslas akadēmija (Itālija), Antverpenes Karaliskā mākslas akadēmija (Beļģija), San Fernando Karaliskā mākslas akadēmija (Madride, Spānija), Katalonijas Karaliskā mākslas akadēmija (Barselona, Spānija), Pensilvānijas Mākslas akadēmija (Filadelfija, ASV), Ķīnas Eļļas glezniecības akadēmija (Pekina), Ķīnas Mākslas akadēmija (Hangžou), Ķīnas Centrālā mākslas akadēmija (CAFA, Pekina), Baltkrievijas Valsts mākslas akadēmija (Minska), Azerbaidžānas Valsts mākslas akadēmija (Baku), Erevānas Valsts mākslas akadēmija (Armēnija).
Konferencē piedalījās, prezentācijas un priekšlasījumus sniedza visu augstskolu vadītāji, kā arī augsta līmeņa pašvaldības un valdības pārstāvji, viņu vidū arī Krievijas Federācijas prezidenta padomnieks Vladimirs Tolstojs. Mākslas izglītībai veltītās sesijas darbu koordinēja Starptautiskā mākslas akadēmiju asambleja un Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts mākslas institūts, kura rektors Semjons Mihailkovskis bija foruma galveno plenārsēžu moderators. Foruma dalībnieki piedalījās dažādas tematikas lekcijās, semināros, plenārsēdēs un paneļdiskusijās, pārrunājot tādus jautājumus kā pārmaiņas mākslas izglītībā, laikmetīgās mākslas pasniegšanas problemātika, pedagoģija, kultūras mantojums un tūrisms, pilsētplānošana u.tml.
Akadēmiju vadītāji vienojās, ka 21.gadsimtā mākslas izglītības pamatvērtība ir klasiskās mākslas skolas un mūsdienu pedagoģijas metožu sinerģija.
„Konferencē gūtā pieredze apliecina, ka ir svarīgi saglabāt mākslas augstskolu neatkarību un neizjaukt to līdzsvaru, kas vēsturiski ir izveidojies. Labākus rezultātus varam sasniegt nevis unificējot un konsolidējot augstākās izglītības institūcijas, bet veidojot spēcīgas augstskolas un neatkarīgas mākslas akadēmijas, kurām ir neizmērojama loma nacionālās identitātes un kultūrtelpas stiprināšanā. Šāda modeļa priekšrocības un panākumus apliecina labākie piemēri Eiropā un pasaulē," atskatoties uz foruma norisēm un būtiskākajiem kopdarbā rastajiem secinājumiem, uzsver LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs.
Starptautisko forumu Krievijas valdība rīko sadarbībā ar Sanktpēterburgas pašvaldību ar mērķi veicināt starptautisko sadarbību un popularizēt Krievijas kultūru un kultūras mantojumu. Foruma dalībniekiem un viesiem – māksliniekiem, akadēmiķiem, uzņēmējiem, politiķiem – tā ir unikāla iespēja tikties klātienē, lai pārrunātu jautājumus un problēmas, kas aktuālas kultūras nozarē strādājošajiem visā pasaulē. Foruma programma organizēta vairākos paralēlos tematiskos blokos, sniedzot dalībniekiem iespēju piedalīties tieši savai nozarei atbilstošā sesijā. Tematiskie virzieni: kultūrpolitika un mākslas izglītība; teātris, cirks un mūzika; kino un literatūra; tradicionālā kultūra un tautas māksla; muzeji, izstādes un bibliotēkas. Šogad kultūras forumā piedalījās vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no 45 valstīm. Nozīmīgi, ka starptautiskais forums dialogā iesaista ne tikai Eiropas, bet arī ASV un Āzijas valstis, kas paplašina tradicionālo diskusiju spektru un paver iespēju dibināt kontaktus un dalīties pieredzē ar radniecīgām institūcijām no visas pasaules.
