LKA profesore: Tuvākajos gados nāksies asināt argumentus, kāpēc kultūrai jābūt prioritāšu sarakstā

Vai kultūras nozare un tajā strādājošie atkal izrādīsies pastarīši naudas sadalē pandēmijas skarto nozaru vidū? To redzēsim tuvākajās nedēļās, kad varas gaiteņos lems par Kultūras ministrijas prasīto 32 miljonu eiro atbalstu nozarei. Argumentācijas karā par to, kam un kāda palīdzība pienākas visvairāk, liela nozīme ir skaitļiem un faktiem. Te savu ieguldījumu nolēmusi sniegt Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), kas savas trīsdesmit gadu jubilejas noskaņās sākusi nozares institūciju un radošo personu aptauju par Covid-19 un ārkārtas stāvokļa līdz šim radīto ietekmi uz kultūras nozari.

Provizoriskie dati uzrāda svarīgas un vērā ņemamas tendences, tādēļ Latvijas Radio uz attālinātu sarunu aicināja vienu no pētījuma autorēm, Kultūras akadēmijas profesori Andu Laķi.

LKA profesore: Tuvākajos gados nāksies asināt argumentus, kāpēc kultūrai jābūt prioritāšu sarakstāMāra Rozenberga

    LKA pētnieku izstrādāto anketu līdz šim aizpildījuši jau vairāk nekā divi tūkstoši radošo personu un kultūras institūciju pārstāvju. Aptauja joprojām turpinās, bet pirmās tendences jau ir redzamas – kultūras nozari ārkārtējā situācija ir skārusi smagi: 63% organizāciju ir samazinājušies ienākumi, tai skaitā daudziem vairs nav autorhonorāru un pašnodarbinātās personas ienākumu.

    “Specifiskais ir tas, ka kultūras un radošā sektora cilvēki gūst ienākumus no dažādiem avotiem. Normālos apstākļos kombinētas karjeras un kombinēti ienākumi norāda uz [nozares] specifiku.

    Bet pašlaik tas nozīmē, ka ir ārkārtīgi grūti atrast piemērotāko veidu, kā piešķirt finansiālo atbalstu,” skaidro Laķe.

    No visiem līdz šim aptaujātajiem kultūras nozarē strādājošajiem 86% nav pieteikušies nevienam atbalsta veidam. “Tie ir kvantitatīvi dati, un mēs precīzi nezinām iemeslu, bet varam minēt, ka lielā daļā gadījumu cilvēki nekvalificējās tam atbalsta veidam, jo vai nu nevarēja uzrādīt, ka nav pilnīgi nekādu ienākumu, vai arī viņi neatbilda pēc citiem kritērijiem,” spriež pētniece un piebilst –

    tas parāda, ka nevar visiem mēģināt piemērot vienu atbalsta politiku.

    Divas trešdaļas no aptaujātajām kultūras organizācijām atbildējušas, ka tām nācies pārtraukt iesāktos projektus un aktivitātes. “Tas ir ļoti liels segments no kultūras sektora, kas nozīmē, - ja ne juridiskā, tad faktiskā dīkstāvē ir liela nozares daļa. Ko šāds pārrāvums kultūras procesā var radīt, mēs tikai varam minēt,” saka Laķe.

    Turklāt 16% aptaujāto pieļāvuši, ka var nākties pamest darbu nozarē.

    Vienlaikus aptauja parādījusi, ka kultūras nozare elastīgi reaģē uz pārmaiņām, kas saistīti ar pārcelšanos uz digitālo vidi: 26% norādījuši, ka tā bijusi aktuāla jau pirms Covid-19 krīzes, bet gandrīz puse atbildējusi, ka ārkārtējās situācijas laikā ieviesuši jaunus digitālos risinājumus. “Tā ir ļoti liela nozares daļa, un tā ir viena no labajām ziņām: kultūras un radošais sektors nebūt nav konservatīvs, akadēmisks un iesūnojis, tur ir augsta kapacitāte, elastība un vēlme saglabāt savu kontaktu ar auditoriju,” uzsver LKA profesore.

    Viņasprāt, tas ir viens no nozares ieguvumiem šajā laikā, kam līdzi nāk iespēja uzrunāt jaunu auditoriju. “Distancēšanās prasības un dīkstāve daļai sabiedrības palielināja brīvā laika daudzumu. Un, iespējams, tie, kuri ilgstoši nebija lasījuši grāmatas, nezināja jaunāko latviešu literatūrā, laika trūkuma dēļ nebija bijuši uz teātri vai noklausījušies kādu koncertu, pieslēdzās arī kultūras un mākslas videi.

    Un varbūt nākotnē šie cilvēki kļūs par aktīvāku un regulārāku kultūras auditorijas daļu,” pieļauj pētniece.

    Pie nosacītiem ieguvumiem šajā laikā viņa min arī iespēju iepazīt pavisam jaunu un eksperimentālu mākslas piedāvājumu un lauzt stereotipus. “Arī pašiem māksliniekiem tā ir iespēja testēt savas prasmes, spējas un jaunas mākslas formas digitālajā vidē. Domāju, ka tas varētu būt arī zināms iedvesmas avots dažiem māksliniekiem,” pieblist Laķe.

    Taču vienlaikus ir lielas bažas par to, ko kultūras procesam un tajā strādājošajiem nodarīs gan ārkārtas situācijas radītais pārrāvums, gan paredzamā ekonomiskā lejupslīde. Laķe uzskata, ka sabiedrības un arī politiķu attieksmē pret kultūras nozari mēdz būt liela pretruna: “Cilvēki savā ikdienas praksē ļoti daudz izmanto kultūras piedāvājumu – gan citas nozares, gan cilvēki, kas nav saistīti ar kultūru. Bet tajā pašā laikā viņi neapzinās šo kultūras un mākslas notikumu klātbūtni savā dzīvē.

    Tāpēc nereti ir priekšstats par kultūru kā par brīvā laika aizpildīšanas veidu, ka kultūra ir tāda puķe pie kleitas vai uzvalka – papildu piedeva sabiedrības dzīvē.

    Tas traucē izprast kultūras jēgu un nozīmi. Un manas pārdomas ir tādas, ka tuvākajos gados ļoti nāksies asināt argumentus un meklēt pierādījumus tam, kāda ir kultūras nozīme un kāpēc kultūrai ir jābūt prioritāšu sarakstā,” atzīst Laķe.

    “Protams, ir populāri teikt, un nesen arī Valsts prezidents teica, ka kultūra ir viena no jomām, kam jāsaņem stratēģiskais atbalsts. Bet mums ir daudz krīzes situāciju piemēru, ka brīdī, kad jāizšķiras par atbalsta virzieniem krasa valsts budžeta samazinājuma gadījumā, kultūra un izglītība nebūt nav pirmajā prioritāšu sarakstā,” piebilst profesore.

    Laķe atgādina – nereti tieši kultūras pieredze, nevis materiāli labumi ir tie, kas palīdz pārdzīvot krīzes.

    Arī obligātu pašizolāciju droši vien vairums nav pavadījis bez nevienas grāmatas, filmas vai mūzikas ieraksta. “Man šķiet, ka šādas ekstrēmas situācijas liek pārdomāt eksistenciālas, dzīves jēgas vērtības, domāt par mūsu dzīvi šajā sabiedrībā un to, kas mums rada prieku un dod spēku. Tas, ko kultūras un mākslas organizācijas un radošie cilvēki dara, piemēram, aicinot klausīties grāmatu lasījumus vai noskatīties bezmaksas izrādes, ir labs instruments, kā cilvēkiem pārdomāt, kas tad viņus noturēja virs ūdens šajā laikā. Tas ir viens no faktoriem, kas varētu likt plašākai sabiedrībai novērtēt kultūras un mākslas nozīmi,” rezumē pētniece.

    KONTEKSTS: 

    Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.

    Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija drīkst notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas.

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

    Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.

    Covid-19 krīzes laikā radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem atbalsta mehānismiem kultūras nozarē Kultūras ministrija lūgs piešķirt 32 miljonus eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti