Ceturtdien, 15. oktobrī, Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī rīko diskusiju “Tēmturis − valsts valoda”, lai kopā ar valodniekiem, literātiem un mācībspēkiem runātu par iespējām sekmēt vienotu un rezultātos balstītu valsts valodas politiku, uzsverot latviešu valodas lietošanas svarīgumu visās sabiedrības grupās un visās jomās no ikdienas līdz zinātnei.
Pērn oktobrī Valsts prezidents Egils Levits rosināja Saeimu 15. oktobri atzīmēt kā Valsts valodas dienu. Viens no diskusijas “Tēmturis − valsts valoda” dalībniekiem, dzejnieks un literatūrzinātnieks Jānis Vādons intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pats šo iniciatīvu atbalsta:
“Tam noteikti vairāk būtu tāda žesta nozīme – atgādinoša un aicinoša nozīme, vedinot mūs katru varbūt vēlreiz padomāt, ko mēs varam darīt valodas labā un kā to pilnvērtīgāk izmantot.”
Valsts prezidents diskusijā aicinājis piedalīties dzejnieku un literatūrzinātnieku Jāni Vādonu, dzejnieci un skolotāju Ivetu Ratinīku, valodnieci Vinetu Poriņu, Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu, Latviešu valodas aģentūras direktoru Jāni Valdmani, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija), tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija) un kultūras ministru Nauri Puntuli (Nacionālā apvienība), lai diskutētu par to, ko jau šobrīd dara atbildīgās institūcijas un ko valsts valodas prestiža celšanā un lietojuma sekmēšanā vēl varētu darīt. Tāpat tiks rastas atbildes, cik aktīva un efektīva ir Latvijā īstenotā valsts valodas politika un kā to iespējams uzlabot un pilnveidot saskaņā ar modernas un atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas ieviešanu.
Jānis Vādons norādīja, ka valoda visā pasaulē ir politikas elements un šajā ziņā Latvija nav izņēmums. Taču vienlaikus valoda ir arī mūsu personiskā līmeņa politikas un identitātes elements, atzīmēja Vādons, norādot:
“Es domāju, ka gan vienā, gan otrā aspektā tomēr tas politiskais elements jeb šis attieksmes un nostājas elements ir būtisks, īpaši Latvijā un saistībā ar latviešu valodu.”
Diskusijas pieteikumā uzsvērts, ka praksē latviešu valoda ir nostiprinājusies jomās, ko ir iespējams regulēt ar likumu palīdzību – oficiālajā jeb formālajā komunikācijā valsts pārvaldē, pašvaldību iestādēs, izglītības sistēmā. Taču diskusijā tiks izgaismotas arī negatīvās tendences tajās jomās, kas nav regulējamas ar likumu, kur valodu lietojumu nosaka valodas lietotāju lingvistiskā attieksme.
Vādons atzīmēja, ka latviešu valodā vērojamas arī tādas jaunas tendences, kurām nav precedenta. “Viens no jaunajiem virzieniem ir, kas notiek ar latviešu jau pārspīlēto tendenci visās izpausmēs sliekties par labu angļu valodai. Latviešu un angļu valodas attieksmes un attiecības ir diezgan būtiski mainījušās.
Domāju, ka mums gan sabiedrības līmenī, gan varbūt arī pat politiskā, lēmumu pieņēmēju līmenī ir pēdējais laiks pievērst uzmanību šai tendencei.”
Vādons uzsvēra, ka viņa minētā tendence neattiecas tikai uz jauniešu valodas lietojumu, bet uz visu sabiedrību. “Ko var darīt? Noteikti, ka aizlieguma princips pats par sevi nedarbosies. Bet var darīt to, ka mēs runājam par to vairāk, izgaismojam, cik spēcīga ir mūsu valoda, cik varoša tā ir un cik bagāta tā ir – patiesībā tā visas mūsu vajadzības joprojām spēj apmierināt.”
Risinājumiem ir arī praktiski elementi, norādīja Vādons, piemēram, jāturpina attīstīt terminoloģija, kam savukārt vajadzīgs finansējums un citi resursi.
Vādons arī skaidroja, ka jaunvārdu ieviešanu latviešu valodā reizēm apgrūtina fakts, ka tos piedāvā novēloti, kad anglicisms jau ir paspējis ieiet valodas apritē.
Sabiedrībā vērojama liela neuzticēšanās jaunvārdiem, kas ir tieši psiholoģisks, nevis valodisks efekts, norādīja Vādons.
“Zināmā mērā vērojama tāda tendence, ka mēs neuzticamies savai valodai un tās pašpietiekamībai,” vērtēja Vādons, uzsverot, – ja sabiedrība nepieņem jaunvārdus, tad valodai nav iespējas attīstīties.
Egils Levits arī aicinājis jauniešus kļūt par valodas sargiem, norādot, ka bez latviešu valodas nebūtu Latvijas valsts. Video uzrunā Valsts prezidents norādīja: "Es aicinu jauniešus gan Latvijā, gan citviet pasaulē īsā video izteikt, kāpēc latviešu valoda jums katram ir mīļa un dārga. Dalieties ar šo savu ierakstu savu draugu lokā un izaiciniet arī viņus uz to pašu! Tas būs kaut kas jauns un varbūt pārsteidzošs ikvienam no jums un mums visiem kopā."
Diskusija “Tēmturis − valsts valoda” 15. oktobrī no pulksten 15.00 līdz 17.00 būs skatāma tiešraidē Valsts prezidenta ''YouTube'' profilā (presidentlv), tīmekļvietnē www.president.lv, kā arī sociālajos tīklos ''Facebook'' (egilslevitslv) un ''Twitter'' (@Rigas_pils)
KONTEKSTS:
2019. gada oktobrī Valsts prezidents Egils Levits rosināja Saeimu 15. oktobri atzīmēt kā Valsts valodas dienu. 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijas Republikā. Tādēļ Valsts prezidents aicina Valsts valodas dienu veidot kā pozitīvu platformu, lai uzsvērtu latviešu valodas nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma identitātē un lai Latvijas un diasporas sabiedrībā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību valodas kopšanā, lietošanā un attīstībā.
