Anna Egliena Rakstniecības un mūzikas muzejā sāka strādāt 1974. gadā. Kopš tā laika kļuvusi par autoritāti rakstniecības vēstures pārzinātāju vidū un 32 gadus bija šī krājuma galvenā glabātāja.
No 14. aprīļa muzeja direktore Ilze Knoka devusi rīkojumu amatu likvidēt. Šos pienākumus turpmāk deleģēs diviem citiem muzeja nodaļu vadītājiem. Turklāt Egliena ilgstoši apzināti neveicot savu galveno pienākumu – radīt precīzu muzeja krājuma papildināšanas politiku.
Līdzšinējā tradīcija paredz to, ka muzejs vāc visu, kas ir dabūjams puslīdz pieņemamā stāvoklī, kas pašā pamatā ir atteikšanās veikt savu profesionālo pienākumu veidot kvalitatīvu, lietojamu, zinātniski, saturiski un estētiski nozīmīgu krājumu," norāda Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka.
Direktores ieskatā nacionālajā krājumā jau nonācis daudz nevērtīgu materiālu, kas tagad jāuztur par valsts naudu. Anna Egliena tam kategoriski nepiekrīt, turklāt uzskata, ka politika jau sen izstrādāta. Abu starpā nesaskaņas jau ir gadiem.
Vilinājums piecelties un aiziet ir bijis daudzkārt. Bet, kad paskatās uz šiem plauktiem, ar kuriem mēs sarunājamies dažkārt sirsnīgāk nekā ar līdzcilvēkiem, nē, es negrasos aiziet," uzsver Egliena.
Direktore Eglienai piedāvājusi turpmāk strādāt pie rakstniecības vēstures krājuma, jo tas Knokas ieskatos ir lauciņš, kurā pašreizējā galvenā krājumu glabātāja spēj darboties vislabāk.
"Krēsls man nav pielipis ne pie vienas vietas. Tas mani nepazemo – tas darbs ir vienkārši mīlams un darāms, bet lietu kārtība šobrīd ir nepareiza neatkarīgi no manas personas. Ja galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena slikti strādā, tad viņu vajag atbrīvot no darba, nevis likvidēt amata vietu un jaukt sistēmu," pauž Egliena.
Arī Teātra muzeja krājumu glabāšana uzticēta Rakstniecības un mūzikas muzejam. Eglienas atbrīvošana no amata liks apsvērt, vai Latvijas Kultūras akadēmija gatava turpināt sadarbību ar muzeju.
Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš saka:
Ļoti būtiski, ka tiek saglabāts tas amats, kas visvairāk, visplašāk pārredz spēles laukumu, kas saredz kontekstā, kurš saredz nevis tikai viena muzeja – Rakstniecības un mūzikas muzeja – bet saredz Teātra muzeja, Kino muzeja, Memoriālo apvienību muzeju krājumus."
Pārliecībā, ka amata likvidēšana ir pretrunā ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, Egliena vērsusies arī Kultūras ministrijā, taču tur uzskata – viss noticis atbilstoši noteikumiem.
"Par muzeja darbu atbild direktors, direktors ir tas, kas veido muzeja struktūru, nosaka amata pienākumus. Līdz ar to šīm darbībām ir pilnīgi likumīgs pamats, jo direktoram ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums veidot muzeja struktūru tādu, kāda tā var vislabāk funkcionēt," skaidro Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.
Tikmēr 28 literatūrzinātnieki un nozares eksperti – tostarp Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis un pētniece Līvija Volkmane – parakstījuši un iesnieguši kultūras ministrei Eglienas aizstāvības vēstuli, uzskatot, ka šāda cilvēka atbrīvošana un amata likvidēšana apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu.
