Liepājnieki dosies iedvesmoties uz Eiropas kultūras galvaspilsētu Kauņu

Svētdien, 22. janvārī, kaimiņvalsts pilsētā Kauņā tiek oficiāli atklāti Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi. Turp dosies ne viens vien aicināts viesis no Latvijas. Viņu vidū būs arī delegācija no Liepājas. Liepāja šobrīd ir viena no trīs Latvijas pilsētām, kas startē 2. kārtā, lai sacenstos par Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu 2027. gadā.

Kauņā atklāj Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu. Liepāja titulu cer iegūt 2027. gadā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" projekta vadītāja Inta Šoriņa ir viens no cilvēkiem, kurš dodas uz Kauņu, lai tur piedalītos gaidāmajos atklāšanas pasākumos. No šodienas Kauņa un Kauņas apgabals uzsāks apjomīgu kultūras programmu ar 40 festivāliem, 60 izstādēm un vairāk nekā 250 skatuves mākslas notikumiem un koncertiem.

Par došanos uz Kauņu iedvesmoties Šoriņa pastāstīja: "Tas ir īpašs notikums. Mēs esam priecīgi un pateicīgi, ka vispār drīkstam tur aizbraukt. Kauņā es ceru vēl satvert iedvesmu, kā tas fiziski notiek, jo skaidrs, ka to, ko tu plāno, ir iespējams arī īstenot. Mēs šobrīd pavadām laiku datoros, "Zoom", papīros un sarunās, nepaceļot galvu, ar limitētu kultūras apmeklējumu pandēmijas apstākļos. Mēs kā bērni brauksim un priecāsimies, diskutēsim. Labi, ka Kauņa atrodas vairāku stundu attālumā, jo arī ceļā varēsim diskutēt par padarīto un par to, ko vēl iegūsim Kauņā."

Otrajai kārtai gatavojas trīs Latvijas pilsētas – Valmiera, Daugavpils un Liepāja.

Šoriņa atklāja – tas ir milzīgs darba apjoms. Gan Valmierai, gan Daugavpilij ir spēcīga radošā komanda. Laba konkurence un sacensība tikai motivējot.

"Aktīvo gatavošanos otrajam posmam uzsākām vasaras otrajā pusē un rudenī. Jāsaka, ka rudens bija aktīvs laiks, lai uzdotu papildu jautājumus. Pirmajā pieteikumā ieskicējām stratēģisku virzienu, kā mēs redzam savu pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētai. Mēs iesaistījām diskusijās ļoti daudzus cilvēkus par dažādām tēmām, un man pašai personīgi šķiet, ka tagad janvārī visas šīs atbildes nāk atpakaļ. Mēs esam stadijā, kad jau rakstām otro  pieteikumu. Diskutējam, kā Eiropas kultūras galvaspilsētas komisijai izstāstīt stāstu par Liepāju," viņa sacīja.

Viņa norādīja – ir mērķis iekļauties 100 lapaspusēs.

Programmas gatavošanai un norisei pievienojies arī reģions – Dienvidkurzemes un Kuldīgas novads, kas tikai bagātina pilsētas piedāvājumu.

"Mums ir divi ļoti labi, stabili un jaudīgi partneri – Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads. Mēs esam ļoti priecīgi par šādu sadarbību, jo redzam ne tikai Liepājas stiprās puses, ko varam parādīt šajā pieteikumā, bet arī Kuldīgas un Dienvidkurzemes. Mums ir izteiksmes līdzeklis – atstarošanās. Ir centrālie projekti, un tad tie atstarojas. Tā arī Liepāja kaut ko iegūst un mācās. Novados ir spēcīgas lietas, ko mēs Liepājā vēl varam tikai pamācīties," skaidroja Šoriņa.

Līdzās kultūras programmai iecerēts aktualizēt dažādas Eiropai un Liepājai aktuālas tēmas un problēmas. Ir iesaistīti uzņēmēji, radošās industrijas, notiks sarunas par klimata pārmaiņām, digitalizāciju un citām tēmām.

Iesaistīties procesos varēs ne tikai kultūras profesionāļi, bet dažāda vecuma un jomu cilvēki, tā aptverot arī plašu teritoriju.

Šoriņa skaidroja: "Ja mēs runājam par Eiropu, tad mums ir svarīgi skatīties, kas aktuāls šobrīd ir Eiropā. Programmā pieskaramies klimata pārmaiņām, arī digitalizācijas procesiem, arī "Bauhaus" virzienam. Tēmu loks ļoti saskan ar to, kas mums ir aktuāls reģionā un Eiropā. Mums ir pasākumi, kas saistīti ar pieejamības risinājumiem, kas skar tradīcijas, mums ir viens pasākums, kas saistīts ar Jūras svētkiem un diskusija par Baltijas jūru. Mums blakus Zilā karoga pludmalei ir viena no netīrākajām jūrām. Ir daudz jautājumu, kā mēs varam jūrai palīdzēt. Zivis, jūru un vēju tur noteikti esam ielikuši."

Ņemot vērā to, ka tieši Liepājā piedzimst vējš, kas ir gan miera un nemiera radītājs, gan radošuma urdošais un miera iemidzinošais spēks – Liepājas pieteikuma koncepcijas pamatā ir stāsts par (ne)mieru.

Pieteikumi pretendentēm "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" titula iegūšanai konkursa otrajai kārtai jāiesniedz līdz šī gada 4. aprīlim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt