Martā – mēnesī, kad Liepāja svin savu dzimšanas dienu – Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē "Varavīksne" notika virtuālā izstāde par godu lieliskā cilvēka un liepājnieka Klāva Ukstiņa gaidāmajai jubilejai. Un bibliotēkas vadītāja Andra Gruze laipni atļāva Rus.lsm.lv izmantot visus izstādes materiālus, lai pastāstītu par šo cilvēku.
Praktiski visos literatūras sarakstos, kad ir runa par Klāvu Ukstiņu, kā viens no avotiem tiek minēta Liepājas muzeja vēsturnieces Uļas Gintneres grāmata "Klāvs Ukstiņš", kas iznākusi 1990. gadā. "Klāvs Ukstiņš ilgu laiku Liepājā bija aizmirsta un pilnīgi nezināma personība. Un es gribēju pastāstīt par viņa ietekmi uz dažādām pilsētas dzīves jomām. Taču vienīgais pieejamais informācijas avots bija nekrologs, kas 1904. gadā publicēts laikrakstā "Latvietis". Pa drupatiņai sāku vākt informāciju, apzināju laikmetu, kurā viņš dzīvoja, uzzināju par viņu kā par cilvēku, par viņa būtību. Tas bija pirmās atmodas laiks, radās tieksme pēc izglītības, pilnvērtīgas dalības pilsētas dzīvē. Un Klāvs Ukstiņš ir tieši no šīs paaudzes! Tagad gan mēs viņu zinām, Liepājā viņa vārdā nosaukta iela. Pareizāk sakot, tā to sauca 1940. gadā, bet pēc neatkarības atgūšanas nosaukums tika atjaunots," stāsta Uļa Gintnere.
Neliela atkāpe – Klāva Ukstiņa ielu padomju laikā sauca par "21. jūlija ielu". 1940. gadā šajā dienā tika pieņemta "Deklarācija par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā". Klāva Ukstiņa iela, kas ir garāka par kilometru, sākas netālu no Pētertirgus. Līdzās tam, tieši pretī Sv. Annas baznīcai, kādreiz bija ēka, kurā atradās Klāva Ukstiņa apgāds un grāmatnīca, bet vēlāk arī laikraksta redakcija.
"Pirmkārt, Klāvs Ukstiņš bija skolotājs, beidzis skolotāju semināru Irlavā, un savas darba dzīves pirmajā posmā viņš strādāja par skolotāju. Tomēr viņš neaprobežojās ar bērnu mācīšanu skolās, viņš gribēja izglītot latviešu sabiedrību kopumā. Tā radās viņa apgāds. Un savas pastāvēšanas laikā izdevniecība laida klajā, ja nekļūdos, apmēram 170 grāmatu (te dati atšķiras, dažādi avoti min no 130 līdz 180 grāmatām – aut.)
Viņš pats bija autors vairāk nekā desmit grāmatām – visdažādāko priekšmetu mācību grāmatām, dažādiem uzziņu krājumiem, kuros ietverto informāciju inteliģentam cilvēkam pieklājās zināt.
Otrkārt, Ukstiņš bija Liepājas Latviešu labdarības biedrības izveidošanas iniciators 1880. gadā. Šī biedrība apvienoja inteliģentus un turīgus pilsētā dzīvojošos latviešus. Tika izveidota bibliotēka, pirmo reizi ņemta dalība Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā. Bija vēl daudz interesantu un svarīgu darbu, tomēr informācijas par tiem ir maz. Un visur paspēja būt klāt Klāvs Ukstiņš. Bet 1882. gadā viņš sāka izdot laikrakstu "Latvietis", pirmo īsto avīzi latviešu garā," stāsta Uļa Gintnere.
Tātad faktiski Klāvs Ukstiņš bija latviešu sabiedriskās dzīves dibinātājs Libavā-Libau-Liepājā. Viņš dzimis 1832. gada 26. oktobrī Aizputes apriņķa Plepju pagastā. Par skolotāju viņu pamudināja kļūt viņa pedagogs Ernests Ferdinands Šēnbergs. No 1858. līdz 1876. gadam Ukstiņš strādāja par skolotāju gan dzimtajā pagastā, gan Pērkonē, gan Libavā.
Pirmā viņa sastādītā mācību grāmata iznāca 1873. gadā, tā bija krievu valodas pašmācības grāmata.
Viesturs Zanders savā pētījumā par pirmo latviešu grāmatizdevēju darbību XIX gadsimta 60.-90. gados raksta, ka Klāvs Ukstiņš sāka izdot grāmatas gandrīz vienlaikus ar Indriķi Alunānu un Kārli Stālbergu, šo trijotni bieži dēvē par pirmajiem latviešu profesionālajiem grāmatizdevējiem. Viņš norāda, ka Ukstiņš daudzus gadus sadarbojies ar vienu no ražīgākajiem latviešu 19. gadsimta literātiem Ernestu Dinsbergu, laidis klajā pasaules klasikas tulkojumus, piemēram, Homēra "Odiseju" un Džona Miltona "Zaudēto paradīzi", izdevis vienu no pirmajām literatūras teorijas grāmatām latviešu valodā, kas veltīta dzejas metrikai ("Metrika ar tām vajadzīgām dzejas mākslas ziņām", 1890). Laidis klajā jauno latviešu inteliģentu grāmatas. Viesturs Zanders uzskata, ka tās ir kvalitatīvi cita latviešu grāmatniecības līmeņa paraugs. To vidū bija Jāņa Reinberga apraksts par pirmo Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru, tas iznāca 1883. gadā un kļuva par šī latviešu vēsturnieka pirmo grāmatu. 19. gadsimta 80. gados divas reizes izdota jaunā jurista Jāņa Kelmera grāmata "Leišu zeme, it īpaši Kaunes guberņa".
1877. gadā pēc Klāva Ukstiņa ierosinājuma tika izveidots latviešu amatierteātris, tajā pašā gadā tika iestudētas trīs izrādes un laikraksts "Liepājas Pastenieks" publicēja cildinošu recenziju.
Runājot par avīzēm, jāpiebilst, ka "Liepājas Pastenieks" arī bija laikraksts latviešu valodā, par ko liecina nosaukums, tas sāka iznākt agrāk nekā "Latvietis", bet garā bija vairāk vācisks. Ukstiņa avīze, mainot nosaukumu, iznāca līdz pat 1915. gadam, pārdzīvojot savu izveidotāju un pirmo redaktoru.
Klāvs Ukstiņš miris 1904. gada 31. janvārī, apbedīts tagadējā Līvas kapsētā, taču viņa kapavieta nav saglabājusies.
Rakstu oriģinālvalodā lasi Rus.LSM.lv.
Rus.LSM.lv pateicas bibliotēkas "Varavīksne" vadītājai Andrai Gruzei un Liepājas muzeja vēsturniecei Uļai Gintnerei par nenovērtējamo palīdzību šīs publikācijas tapšanā.
