Liepājas pilsētas pārstāve Inta Šoriņa skaidroja, ka var izmantot šo kultūras galvaspilsētas statusu kā veidu un formātu, lai aktualizētu pilsētā esošās problēmas. Un pie tā jāstrādā daudznozaru kopienai, iesaistot dažādus speciālistus, domājot ne tikai par kultūras pasākumiem, un jāskatās, ko mēs Eiropai varam pateikt ar šiem notikumiem, un mums jābūt gataviem pieņemt dažādas idejas, kas nāk no Eiropas.
Deputāti lēma, ka Liepājas pilsētas pieteikuma sagatavošanai titulam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027” tiek izveidota vadības grupa. Atbildīgā institūcija par pieteikuma izstrādi paredzēta Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”.
Darba grupā tiks iekļauti mākslas un kultūras profesionāļi, pilsētplānotāji, arhitekti, sabiedrības līdzdalības eksperti, izglītības speciālisti, mārketinga un uzņēmējdarbības pārstāvji u.c. nozaru speciālisti. Gatavojot piedāvājumu, tiks iesaistītas visas būtiskākās pilsētas attīstības nozares – kultūra, izglītība, ekonomika, uzņēmējdarbība, sabiedrības līdzdalība, tiks veicināta reģionālā, nacionālā un starptautiskā sadarbība, stiprinot pašu liepājnieku lojalitāti un lepnuma sajūtu par savu pilsētu.
Kā domes sēdē norādīja deputāti – pilsētai ir visi priekšnosacījumi, lai iegūtu šo titulu, jo Liepāja ir moderna, mūsdienīga, 21. gadsimta pilsēta ar pasaules elpu un spēcīgām vēsturiskām tradīcijām: ar senāko profesionālo teātri valstī, vecāko simfonisko orķestri Baltijā, plašu un spēcīgu profesionālo mākslu un aktīviem amatieriem, daudzveidīgu izglītības sistēmu, lielisku infrastruktūru un radošiem cilvēkiem, augšupejošu ekonomiku, pārliecinātu skatu nākotnē un skaidru vīziju, kādu mēs vēlamies redzēt Liepāju nākamajās desmitgadēs.
