Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir īpaši ievērojama ar tās ērģelēm, kas ir lielākās nepārbūvētās ērģeles Eiropā. Pēc mācītāja Pētera Kalka teiktā, katedrālei visā pastāvēšanas laikā nekad nav bijis atbilstoša kristāmtrauka. Līdz šim iztikts arī bez tā – pēc mācītāja teiktā, latviešu luterāņu baznīcai ir vienkāršota tradīcija, kad cilvēki tiek kristīti no bļodas, kura stāv uz altāra. Taču tā bijusi maza un neērta kristīšanai.
''Lasot senos vēstures rakstus, atklājām, ka kādreiz vēl 18. gs. mācītājs Tečs, kas te tolaik kalpoja, ir izteicis nožēlu, ka baznīcai ir ļoti skaists interjers, ērģeles, brīnišķīgs altāris, bet nav kristāmtrauka. Mēs draudzes padomē lēmām, kādam viņam jāizskatās. Tās sākotnējās skices jeb meti bija tādi ļoti pragmatiski un vienkārši. Un nevienam nepatika. Tad mēs paskatījāmies apkārt un ieraudzījām cik daudz eņģeļu ir šeit katedrālē. Tad pēkšņi kā tāds klikšķis, ka tam ir jābūt eņģelim," saka Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles mācītājs Pēteris Kalks.
Mācītājs Pēteris Kalks stāsta, ka šādu kristāmtrauku Latvijas luterāņu baznīcās nav daudz, minot vien Rīgas Doma baznīcu un Subates baznīcu. Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles kristāmtrauka tēlnieks Egons Peršēvics neslēpj, ka tā izveide ir bijusi visai sarežģīta un ilgusi vairāku gadu garumā.
Tas speciāli pielāgots katedrāles interjeram – vēlīnā baroka stilam ar klasicisma iezīmēm. Finansējums 10 000 eiro apmērā kristāmtrauka izveidei iegūts no draudzes locekļu ziedojumiem.
''Kā bīskaps teica – tagad tas darbiņš jau vairs nav nekāds Egona Peršēvica tēlniecības darbs, tagad tas ir kristāmtrauks. Un viņš pilda to kristāmtrauka funkciju un nevienu citu viņš nedrīkst pildīt. Līdz ar to diez vai es tā vairs varu teikt, ka tas ir mans darbs,” norāda tēlnieks Egons Peršēvics.
Jāatzīmē, ka Svētās Trīsvienības katedrālē jau vairākus gadus par ziedotāju un valsts piešķirtajiem līdzekļiem norisinās atjaunošanas un restaurācijas darbi. Kā vērienīgākos un nozīmīgākos no tiem katedrāles atjaunošanas fonda vadība min jumta renovāciju un pamatu nostiprināšanu. Savukārt jau šoruden plānots uzsākt fasādes un torņa rekonstrukciju.
Jau vēstīts, ka Egons Peršēvics 2010.gadā ir absolvējis bakalaura studiju programmu Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā un 2013.gadā turpat maģistra studiju programmu pie asociētās profesores Olgas Šilovas. Tēlnieks aktīvi piedalās izstādēs un mākslas akcijās jau kopš 2006. gada. 2008.gadā Egons Peršēvics pārstāvēja Latviju vērienīgajā „Starptautiskajā tēlniecības kvadriennālē” Rīgā. Pēdējo gadu laikā tēlnieka darbi tiek izstādīti arī mākslas telpās ārpus Latvijas – Ukrainā, Somijā un Lietuvā. Kopš 2010. gada rudens Egons Peršēvics strādā pie saviem tēlniecības projektiem Liepājā.
