Kā norādīja Liepājas pilsētas pārstāvji, pilsētas piedāvātajā koncepcijā "(ne)miers" izveidota plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām tēmām un problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.
Katra no piecām programmas līnijām – "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta" – atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.
Programmā iekļautas konferences, diskusijas, festivāli, notikumi, nodarbību cikli, radošās rezidences, projektu konkursi, koncerti, izrādes, māksla publiskā telpā, lasījumi, pārgājieni, inscenēti piedzīvojumi dabā, izstādes un notikumi jaunās kultūrvietās, degradētās teritorijās un citi pasākumi. Gan liela mēroga notikumi plašām ļaužu grupām, gan vidēja un arī neliela apjoma pasākumi. Aptvertas visas auditorijas – gan kultūras gardēži, gan veidota programma cilvēkiem, kuriem kultūra ikdienā līdz šim nav bijusi tik aktuāla. Ir padomāts arī par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī par sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām.
Konkursa "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" fināla kārtā sacensība noritēja starp Daugavpili, Liepāju un Valmieru. Visas trīs pilsētas nedēļā no 2. līdz 6. maijam klātienes vizītēs apmeklēja žūrijas delegācija – Beatrise Garsija (Beatriz Garcia) no Spānijas, Hrvoje Laurenta (Hrvoje Laurenta) no Horvātijas un abi Latvijas eksperti – Diāna Čivle un Ģirts Majors, kā arī novērotāju statusā esošie Eiropas Komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvji, bet 9. un 10. maijā žūrijas komisija uzklausīja un iztaujāja visu trīs pilsētu delegācijas.
Eiropas inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela norādīja: "Pēc Rīgas 2014. gadā Liepāja būs otrā Latvijas pilsēta, kas 2027. gadā iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.
Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētai un tai apkārt esošajai teritorijai ir unikāla iespēja piešķirt kultūrai centrālo vietu un iedzīvotājiem atklāt Eiropas Savienībā un ārpus tās pastāvošo kultūras izpausmju lielo daudzveidību.
Saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu Eiropas kultūras galvaspilsētas kļūst vēl svarīgākas. Tās parāda Eiropas Savienības vēlmi izveidot tādu tautu savienību, kas aizstāv mūsu lolotās vērtības, proti, mieru, solidaritāti, vārda brīvību un cieņu pret citiem. Es ceru, ka Liepāja izmantos visas ilgtermiņa kultūras, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, ko var sniegt Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls".
Kā informēja Daugavpils pieteikuma izstrādes koordinatore Diāna Soldāne,
Daugavpils turpinās īstenot savā pieteikumā ietvertās iniciatīvas un sadarbības projektus.
Daugavpils izstrādāja pieteikumu sadarbībā ar Rēzeknes valstpilsētu un Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadiem, kas savu līdzdalību apliecināja, noslēdzot sadarbības memorandu.
Daugavpils, Liepājas un Valmieras pieteikumi konkursa fināla kārtā tika izvērtēti šādās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība.
Pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Pēc trīs dienu tiešsaistes prezentācijām 2021. gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu; Jūrmalas pilsēta 2021. gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.
Jau otro reizi Eiropas kultūras galvaspilsētas godu nesīs pilsēta Latvijā. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām – Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai.
Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.
