Liepājā atdzimst vēsturiskās ēkas

Liepājā atdzimst vēsturiskās ēkas un pilsēta iegūst citas aprises. Pateicoties pašvaldības ieviestajai programmai, kas paredz līdzfinansējumu kultūras vēstures pieminekļu saglabāšanai, pēdējo gadu laikā seno ēku īpašniekiem vēsturiskajā centrā ir iespēja sakārtot savus īpašumus. Līdzfinansējums atkarībā no darba specifikas svārstās no 50 % līdz 75%. Līdz ar to pilsētā var pamanīt ne vienu vien sakārtotu fasādi, jumtu vai logus ļoti senām ēkām, kas pilsētā saglabājušās pat no 17. gadsimta. 

Liepājā atdzimst vēsturiskās ēkas un pilsēta iegūst citas aprisesInga Ozola

Būvpētnieks Juris Zviedrāns spriež, ka Liepājā ir ļoti daudz vēsturisku ēku, ar ko tuvākajās desmitgadēs būs jāturpina strādāt, jāmeklē veidi, kā uzturēt dzīvu atstāto mantojumu. Daudzviet senajās ēkās atrodami sienu un griestu gleznojumi. 

„Liepājā ir koncentrētas vecākās ēkas no 17. gadsimta un 18. gadsimta, kuras vienkāršs cilvēks lāga nevar atpazīt.  Vēsturiskā substance slēpjas zem pārbūvēm un uzslāņojumiem, apmetumiem," stāsta Zviedrāns.

Pilsētas centrā koncentrēti var redzēt vairākus objektus, kur notiek vai jau notikuši restaurācijas darbi. Arvien vairāk pilsētā parādās sarkanīgais koka krāsojums, kas bija raksturīgs senajai Liepājai. Konkrētais piemērs Bāriņu ielā 31, kur pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā, objekts ir unikāls, par ko runā Juris Zviedrāns. Ēka atjaunota ar pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un privātiem līdzekļiem. 

Juris Zviedrāns, kurš izpētījis neskaitāmus objektus Latvijā, spriež, ka Liepājas vēsturiskais mantojums ir īpašs.

„Procentuāli pēc apbūves skaita Liepājā ir otrā pilsēta aiz Rīgas, kur saglabājusies vēsturiskā apbūve. Ir liels vecās apbūves īpatsvars. Tas, no vienas puses, ir skaisti, no otras puses, tā ir problemātika, līdzīgi kā ar sabiedrību, kur ir daudz vecu cilvēku; ir jābūt īpašai pieejai,”  skaidro Zviedrāns.

Liepājai nav restaurācijas tradīciju kā, piemēram, Kuldīgā, kur pat padomju gados vesti dakstiņi no citām mazpilsētām. Liepājā joprojām trūkst restaurācijai piemērotu būvmateriālu un specifisku lietu, kas nav nopērkamas būvmateriālu veikalos, uzsver būvpētnieks. Arī profesionālu cilvēku resursi parādās tikai pēdējā laikā. 

„Brauca meistari no Saldus, Kuldīgas, no Vidzemes. Šobrīd piecu gadu laikā ir izveidojusies speciālistu kopa, kas var veikt šos darbus. Tas ir pozitīvākais,” turpina Juris Zviedrāns.

Katrs šāds vēsturisks objekts rada grūtības ēku īpašniekiem, turklāt profesionāli speciālisti bieži vien strādā ārzemēs, tā tas turpinās joprojām, par to stāsta arī arhitekte no Liepājas Laura Kozlovska, kura kopā ar citiem mājas saimniekiem izmanto pašvaldības atbalstu savas dzīvojamās ēkas sakārtošanai vēsturiskajā centrā. 

Arhitekte Laura Kozlovkska, kura iniciē kopā ar citiem nama saimniekiem senās ēkas sakārtošanu, spriež, ka pašvaldības atvēlētājam finansējumam pakāpeniski būtu jāpieaug, taču arī šobrīd izdodas piesaistīt finansējumu vairākkārt. Pašvaldības atbalsta programmu vēsturiskām ēkām ir devusi stimulu daudziem māju saimniekiem. 



Darbs ir jāturpina, būs arī kļūdas un labie piemēri, uzsver Juris Zviedrāns. Svarīgākais, ka process ir sācies, un pieci gadi ir vēl salīdzinoši mazs posms, kura laikā jau daudz ir izdarīts un pilsētas vizuālais tēls mainās.

Šogad Liepājas pašvaldība atbalstījusi 15 pieteikumus dažādu darbu veikšanai, piešķirtais līdzfinansējums sasniedz gandrīz 98 tūkstošus eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti