Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris tomēr šosezon paliks savās vecajās, neremontētajās, bet ļoti mīļajās mājās – Lielajā ģildē. Kāds tam ir iemesls? Trūkst naudas un laika, lai atrastu papildu finansējumu Lielās ģildes rekonstrukcijas darbiem, kurus bija plānots uzsākt jau šoruden.
LNSO valdes locekle, direktore Indra Lūkina skaidro: "Mēs esam jau uzzinājuši to, ka turpmākā vismaz gada periodā paliekam tepat, kas nozīmē, ka mēs savu plānošanu, kas ir samērā sarežģīts process un ko mēs darām parasti gadu uz priekšu, šobrīd esam ļoti mobili pārgrupējuši tā, ka mums koncerti notiek lielākoties šeit, Lielajā ģildē. Mūsu sarunas ar ministriju jau kopš agra pavasara bija par to, ka ir tādas indikācijas, ka šis projekts varētu ievērojami sadārdzināties un līdz ar to varētu būt tāda situācija, ka nepietiek finanšu līdzekļu. Līdz ar to mēs bijām strādājuši ar variantu A un B, bet vairāk sliecoties uz to, ka sāktos remonts. Šobrīd esam pie tā varianta, ka paliekam ģildē."
Rekonstrukcijas darbu apturēšana nozīmē, ka valsts nozīmes kultūras un arhitektūras pieminekļa "Lielā ģilde" koncertzāles aizskatuvē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķiem joprojām būs jāuzturas darbam nepiemērotā vidē.
LNSO tehniskais direktors Aigars Kalniņš iepazīstina ar situāciju: "Te mēs redzam kontrabasu mūziķu darba telpu, mēs redzam, te šaurībā stāv kontrabasi, principā tā ir trepju telpa, tai nav nekāda sakara ar darba telpu. Un klimats te ir atkarīgs tikai no āra apstākļiem, jo te nav ne ventilācijas, ne radiatoru, šī telpa nav piemērota ne instrumentu uzglabāšanai, ne arī kā darbinieku vai mūziķu uzturēšanās vieta. Šī ir laba ilustrācija, cik šauri mēs te dzīvojam. [..] Tā kā mēs tikko uzzinājām, ka neremontējamies un nerekonstruējamies, protams, ir jādomā, kā mēs dzīvojam tālāk."
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle Jeļena Gavrilova stāsta, kāpēc rekonstrukcija apstājusies un kāds ir Lielās ģildes tālākais liktenis: "2022. gada 1. ceturksnī mēs pabeidzām projektēšanas darbus, un 2022. gada 2. ceturksnī bija izsludināts iepirkums būvniecības darbiem. Jūlijā mēs saņēmām no pretendentiem piedāvājumus un tad faktiski dabūjām vienu pretendentu ar zemāko cenu, bet tik un tā tā zemākā cena un zemākais piedāvājums vēl joprojām ir augstāks nekā budžets, kas bija piešķirts projektam. Tātad 6,5 miljoni ir pieejams finansējums, un sadārdzinājums ir 3,6 miljoni, un mēs šobrīd strādājam, lai atrastu risinājumu papildu finansējuma piesaistei."
Arī Kultūras ministrijas ES fondu departamenta direktore Zanda Saulīte uzsver, ka risinājumi tiek ļoti aktīvi meklēti: "Šonedēļ notiks vēl pāris sarunas, kur mēs meklēsim gan tos scenārijus laika ziņā, gan arī finansējuma piesaistes ziņā. Lielās ģildes projekts varētu tikt apturēts tādā izpratnē, ka projekts vairs netiks finansēts no fondu programmas. Programmu īsteno Kultūras ministrija, programmā ir paredzēta kultūras un dabas mantojuma objektu atjaunošana, un tas nozīmē, ka Lielā ģilde netiks atjaunota līdz 2023. gada beigām. Scenāriji, kurus mēs šobrīd mēģinām attīstīt, paredz finansējuma piesaisti, iespējams, no citām programmām, kuru īstenošana sāksies 2023. gada beigās vai 2024. gada sākumā, un attiecīgi tad šis būvniecības periods tiks pārvirzīts kaut kad vēlāk."
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklās sezonu septembrī, un uz Lielo ģildi atpakaļ pārcelsies arī citi kultūras notikumi.
