"Mēs atrodamies šobrīd Lielajos kapos pie diviem restaurējamiem objektiem, kas ir veltīti Vērmaņu dzimtai," Lielajos kapos Latvijas Radio tikās ar Gunu Vainovsku, Rīgas Pieminekļu aģentūras galveno speciālisti, un akmens restauratoru Edgaru Purviņu.
Kopā ar viņiem ir iespēja ielūkoties "aiz priekškara" – kāda tad šobrīd izskatās Vērmaņu dzimtas kapavieta, kas uz restaurācijas laiku ir norobežota no garāmgājēju acīm.
Aiz norobežojuma skatam paveras divi daļēji atjaunoti objekti – viens ir piemineklis ar aizlauztas kolonnas simbolu, otrs – kantains kubs, rotāts ar dažādiem simboliem.
Guna Vainovska skaidroja: "Šis kantainais piemineklis ir veltījums gan Annas Ģertrūdes vīram, gan viņai pašai. Tam iztrūkst pāris detaļu, kas ir tagad demontētas un atrodas pie restauratora darbnīcā. Blakus savukārt ir piemineklis viņas vecākajam dēlam, kas tīri simboliski izskatās kā aizlauzta kolonna, kas ir mūžības simbols."
Pieminekļus uzstādīja 19. gadsimta sākumā. Postījumus tie piedzīvoja padomju laikā, kad daļa no pieminekļu detaļām tika nograutas zemē, bet akmens vāze, kas rotāja Annas Ģertrūdes un viņas vīra pieminekli, tika iemūrēta rindu kapliču portāla sienā. Šobrīd tā atrodas restauratora darbnīcā un drīzumā atkal greznos Vērmaņu atdusas vietu.
Kapos redzamās pieminekļu daļas savukārt jau ir pilnībā atjaunotas, darbu pie tām akmens restaurators Edgars Purviņš uzsāka šīs vasaras sākumā. Viņš norādīja: "Tā kā pieminekļi atrodas parka vidē, kur ir daudz lapu koku, tie bija apauguši ar sūnām pilnīgi zaļi, uz tiem bija sūnu kārta gan uzrakstos, gan augšējās pamatnēs, akmens bija irstošs, visas šuves bija izbirušas laika gaitā, pieminekļi bija sašķiebušies. Vienā pat pirms vairākiem gadiem, ja nemaldos, sniegu šķūrējot, bija iebraucis traktors, līdz ar ko tas piemineklis bija izstumdīts."
Tagad pieminekļiem izlīmeņoti pamati, aiztaisītas ciet visas šuves un plaisas, nostiprinātas akmens struktūras, bet vienlaikus nekas nav mākslīgi uzlabots, jo ļoti svarīgi, lai tas tomēr paliktu īstens vēstures liecinieks.
Edgars Purviņš atzina: "Piņķerīgākais, man šķiet, visos objektos ir viens – tas, lai restauratora darbs netiktu redzēts pēc tam, kad viņš kaut ko ir darījis. Lai tas objekts saglabātos tāds, kāds tas ir bijis. Balanss vienmēr ir jārod. No vecā nekad nevajag mēģināt dabūt jauno, tad vecais pazūd un pazūd objektam tā garša, tā vēsture, kas tajā ir saglabājusies."
Lielākais pārsteigums bijis, kad konservācijas darbu laikā, izrokot zemi apkārt kapa vietai, atklājās oriģinālie akmens pamati. Uz tiem savulaik atradās kapa vietu norobežojoša metāla sēta, kas padomju laikos nolauzta. Arī sēta tiks atjaunota, bet kapavieta savukārt paliks tās sākotnējā līmenī.
"Pieminekļi arī saglabāsies oriģinālā esošajā līmenī," stāstīja Edgars Purviņš. "Mēs tos mākslīgi nepacelsim līdz mūsdienu kultūrslāņa līmenim. Lai cilvēki redz, ka kapi ir nīcināti un ka tas kultūrslānis ir mākslīgi uzbērts. Tas arī parāda, ka kapos vēl ir ļoti daudz vērtību, tikai zem zemes."
Annas Ģertrūdes Vērmanes un viņas vīra piemineklis veidots no dažāda veida smilšakmeņiem, bet pašā tā apakšā ir dolomīta akmens. Pēc restaurācijas uz pieminekļa ļoti labi izceļas dažādie simboli, kas atainoti uz kuba malām – sasieti vārpu kūļi, bišu strops, taurenis, lāpas ar mūžīgo uguni. To nozīmi skaidroja Guna Vainovska: "Pamatā visa simbolika saistīta ar mūžību un dvēseles aiziešanu citā pasaulē. Te mēs varam redzēt šīs saliektās lāpas uz leju, kas ir mūžīgā uguns, tad te ir vēl viens simbols – bišu spiets, kas simbolizē dvēseļu savākšanas vietu, otrā pusē savukārt ir ozols ar nolauztajiem zariem, kas ir arī brīvmūrniecības simbols, jo 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā visi progresīvie cilvēki bija brīvmūrnieku ložās, un tas arī atspoguļojas kapu simbolikā."
Vērmaņu dzimtas atdusas vietu ir iespēja restaurēt maksimāli tuvu tās sākotnējam izskatam, jo tā ir viena no nedaudzajām, par kuru saglabājušās pirms vairāk nekā simt gadiem uzņemtas fotogrāfijas.
Projekts ir arī kā parāda atdošana un cieņas apliecināšana cilvēkiem, kas Rīgai ziedojuši paliekošas un ļoti būtiskas vērtības.
Šobrīd noslēgusies konservācijas pirmā kārta, un, ja īstenosies labākie plānotie scenāriji, tad atjaunotā Vērmaņu dzimtas kapa vieta tiks atklāta nākamgad, kad arī Lielajiem kapiem būs 250. jubilejas gads.
