Haraldu Tempelmani ar rudu kaķi siksniņā ievērojuši daudzi Rīgas Lielo kapu apkaimes ļaudis, kas te pastaigājas ar bērnu ratiņiem, skrien vai ved pastaigās suņus.Haralds ar savu kaķi uz parku nāk katru dienu un teju no galvas zina, kur kāds piemineklis. Tāpēc uzreiz iekritis acīs, ka pēc kādas pļaušanas viens no kapakmeņiem ar lakonisku uzrakstu „RODE” gulējis zemē.
Foto: Māra Rozenberga/LR
„Te katru rudeni cilvēki atnāk un uz jau tā nogāztā pieminekļa noliek puķītes. Es eju garām, man sirds sāp… Viņi jau paši pacelt nevar,” saka Haralda kungs. „Pagājušogad, kad pļāva, nogāza. Bet šogad pļaujot pārbrauca pāri,” viņš rāda uz nošķeltu pieminekļa stūri. Garajā zālē gulošo kapakmeni nav viegli pamanīt, taču Haralds apgalvo, ka pļāvējs nemaz neesot centies braukt uzmanīgi. „Tādā ātrumā kā viņš te drāza ar to savu traktoru… Dažbrīd pat bija bailes, ka aizķersies aiz kāda kapakmeņa un nositīsies!”
Turpat netālu pavisam zālē ieaugusi guļ no postamenta nogāzta kapa plāksne Rīgas galvam Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam, ko pilsēta te uzstādīja uz Rīgas astoņsimtgadi. Kerkoviusa laiks Rīgā bija 19.gadsimta beigas, tieši pirms Džordža Armitsteda, kurš apglabāts netālu.
Foto: Māra Rozenberga/LR
„Te jau tagad mierīgi var uzbraukt virsū,” secina Haralds Tempelmanis. Nākas viņam ticēt, ka apgāztā plāksne tiešām veltīta bijušajam rātskungam, jo tā guļ ar uzrakstu uz leju. „Tas notika pagājušogad. Kas nogāza, to es nevaru pateikt. Bet to Rodi, simt procentu, nogāza tas traktorists. Jo tieši pēc viņa braukāšanas es skatos – Rode gar zemi.”
Haraldam Tempelmanim stāsts par Lielo kapu pļaušanu ir ļoti personisks, jo te guļ arī viņa vecvecāki. Un traktors pamanījies apskādēt arī šīs kapavietas kopto dzīvžogu.
Foto: Māra Rozenberga/LR
Šis stāsts satraucis arī entuziastu kopu „Lielo kapu draugi”, kas pēdējā gada laikā veltījuši daudz laika brīvprātīgai kapu sakopšanai. Viena no viņiem ir publiciste Rita Eva Našeniece:
„Tā ir īpaša teritorija, un es to uztveru tieši tāpat kā Haralda kungs – tie ir kapi. Un ar vajadzīgo cieņu mums pret tiem arī ir jāizturas. Zemē guloši pieminekļi un sadragātas kapu plāksnes norāda tikai vienu – mūsu attieksmi pret savu vēsturi.”
„Lielo kapu draugi” plāno aicināt LELB augstāko vadību izstaigāt kapus, pieļaujot, ka Baznīca nemaz nezina, kas notiek šajā lielajā īpašumā, kuru tā jau sen grib pārdot pašvaldībai apmaiņā pret citu zemes gabalu.
„Mēs jau varam mēģināt katru vietu norobežot vai iezīmēt ar sarkaniem karodziņiem, bet tas ir attieksmes jautājums cilvēkam, kas šo darbu dara,” saka LELB īpašumu apsaimniekotāja SIA „Pastorāts” valdes priekšsēdētājs Ainis Ozoliņš un nesteidz apgalvot, ka pieminekļus sabojājuši viņu nolīgtie pļāvēji, tomēr atzīst, ka katram līdzi izstaigāt nevar, jo Lielo kapu platība pārsniedz 20 hektārus. Tos pļaujot apmēram četras reizes gadā.
„Es runāju ar pārvaldnieku, un viņš teica, ka pie labākās gribas nevar atrast svaigas lūzuma pēdas piemineklim vai plāksnei. Viņš sacīja – ja kādam ir sūdzības, lai, lūdzu, norāda konkrēto vietu un tad runāsim,” piebilst Ozoliņš.
Foto: Māra Rozenberga/LR
Pēc Latvijas Radio intereses apsekot iespējamos pļāvēju postījumus dosies arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, sola Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Mārīte Putniņa:
„Protams, ka barbariska pļaušana tādā vietā nav iespējama. Tas ir jādara uzmanīgi, īpaši tajās vietās, kur ir šie pieminekļi. Vēl gan ir jāpārbauda informācija par to, cik lieli ir šie bojājumi, bet jādomā, ka mēs aizrādīsim pļaušanas organizatoram par to, kādā veidā šie darbi tomēr ir jāorganizē.”
Savukārt Baznīcas īpašumu apsaimniekotāja „Pasorāts” vadītājs Ozoliņš atvadoties sola rast risinājumu, lai Haralda Tempelmaņa pamanītos nogāztos pieminekļus atkal paceltu. Taču jautājums, kā nodrošināt Lielo kapu pienācīgu uzturēšanu sistemātiski, nevis tikai šādos atsevišķos gadījumos, joprojām paliek atklāts.
