Labrīt

VK: Nepieciešams pārskatīt izvēlēto pieeju bioatkritumu sistēmas ieviešanai

Labrīt

Cihanouska: ar līdzšinējo protesta formu režīma pārmaiņas Baltkrievijā panākt nevarēs

Vēstures muzeja izstāde ''Kamēr vēl laiks'' skatāma Rīgas pilsētvidē

Liecības par latviešiem. Brīvības bulvārī skatāma Nacionālā vēstures muzeja izstāde

To, cik ļoti pēdējo 150 gadu laikā ir izmainījusies Latvijas ainava, cilvēku dzīvesveids, apģērbs un izskats, spilgti atklāj jaunā Latvijas Vēstures muzeja izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". Izstāde kopš 8. jūnija skatāma pilsētvidē – Brīvības bulvāra liepu alejā iepretim Vēstures muzejam. Tā veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, no kurām senākās uzņemtas 19. gadsimta vidū.

"Bilžu pavisam kopā ir 170. Tā kā diezgan daudz, nāciet skatieties! Mēs tās bildes visu laiku likām klāt, mainījām – viena der, viena neder. Tā izstāde visu laiku bija kustībā un procesā," ar jauno, ārā skatāmo Vēstures muzeja izstādi iepazīstina viena no tās autorēm Sanita Kalna. Izstādi ievada stendi ar diviem palielinātiem portretiem. Vienā redzama latviešu sieviete ar apcerīgu skatienu, tērpta tradicionālajā apģērbā, ar zīda lakatiņu galvā. Bet otrā aplūkojams smalks, bārdains kungs uzvalkā un ar platmali galvā. Šie tēli izvēlēti kā kolorīti izstādes satura raksturotāji.

Izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"

Sanita Kalna skaidro: "Mums pat bija tāds uzdevums – atrast pēc iespējas kolorītākus cilvēkus, kuri arī reprezentētu latviešus, bet mums arī negribējās sekot stereotipiem."

Izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"

Izstādes ievada tēli labi raksturo laiku, par ko vēsta izstāde, un tas ir laiks no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam. Tolaik līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, notika arī ļoti straujas pārmaiņas, kas atspoguļojās visās dzīves jomās, bet daudzas gadsimtiem koptās senās tradīcijas sāka izzust.

Izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"

Lai tās vēl paspētu dokumentēt un iemūžināt, pie darba ar lielu entuziasmu ķērās Latvijas fotogrāfijas pamatlicēji. Devās uz dažādām Latvijas vietām, fotografēja izzūdošo sadzīvi, ēkas, ainavas un cilvēku tipāžus. Šīs unikālās etnogrāfiskās fotogrāfijas tad arī veido izstādes stāstu, senākā fotogrāfija ir no 1866. gada un tajā redzami Krustpils pagasta zemnieki uz Krustpils pils trepēm, tērpti tradicionālajā apģērbā. "Vīriešiem ir garie svārki, sievietēm – pašausti brunči un villaines. Šī fotogrāfija ir arī ļoti laba apģērba vēstures pētniecībā, jo, piemēram, te var redzēt, kas ir tas senākais slānis apģērbā un kas ir ienācis jauns. Piemēram, vīriešiem tās augstās cilindra cepures, ko sauc par ratenēm. Un dažiem vīriešiem ir arī jau naģenes. Arī sievietēm var redzēt, ka ir jau jauni audumi, kas parādās sākumā mazākās formās – lakatiņos un priekšautos. Zinātājs to fotogrāfiju var pētīt, un viņam tā ir ļoti vērtīga," uzsver Kalna.

Izstādē skatāmas arī fotoliecības par rudzu pļauju Gaujienā, kulšanas talku Tukuma apriņķī, lopu ēdināšanu Limbažu apkārtnē, tīklu zāvēšanu un lāpīšanu uz vabām Ventspils apriņķī un citām tradicionālām nodarbēm dažādās Latvijas vietās.

Izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"

Agrīnajām fotogrāfijām raksturīgs tas, ka tās parasti ir inscenētas un statiskas, vēlāk šī mode mainās. Sanita Kalna stāsta: "Liels retums ir Paulīnes Ķemers uzņēmumi. Mūsu muzejā glabājas viņas uzņemtā fotogrāfija "Dārza darbi". Arī mazliet inscenēta, kur dāmas sapulcējušās grupiņā, lai parādītu kartupeļu rakšanas procesu, un arī visus savus instrumentus ir paņēmušas – gan kartupeļu grozus, gan kartupeļu rokamās mentes. Un viena kundze pat arī rāda, kā viņa pēc tam noņem nost, savāc kartupeļu lakstus. Var jau būt, ka tā kartupeļu rakšana notika, bet tā bilde tomēr ir inscenēta. Vēlāk 20. gadsimta sākumā mode fotogrāfijai mainās. Fotogrāfi mēģina notvert mirkli, kad cilvēki ir tieši tajā konkrētajā darbā un vidē."

Izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"

Izstāde ir arī stāsts par Latvijas etnogrāfiskās fotogrāfijas pamatlicējiem, līdzās jau minētajai Paulīnei Ķemers, tie ir Mārtiņš Buclers, Jānis Rieksts, Mārtiņš Sams, Kārlis Ezergailis, Jānis Krēsliņš un citi. "Vispār šis laiks posms līdz valsts nodibināšanai – viss kultūras mantojuma uzkrājums, kas mums ir savākts, bijis atkarīgs no šiem entuziasma pilnajiem cilvēkiem, kas savā brīvajā laikā un paši par saviem līdzekļiem to visu ir vākuši, komplektējuši un saglabājuši nākamajām paaudzēm. Viņi ir atstājuši unikālu laikmeta liecību, un tagad mums tas ir ļoti vērtīgi, jo mēs varam to izmantot dažādu pētniecību jomās. Piemēram, apģērba vēstures pētniecībā, kultūrvēsturiskās ainavas pētniecībā, jo tā ir laika gaitā pilnīgi mainījusies," skaidro Kalna.

Izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"

Agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām veltītā izstāde turpina pirms diviem gadiem aizsākto Latvijas Vēstures muzeja praksi – līdzās iekštelpu izstādēm veidot arī izstādes pilsētvidē, stāsta muzeja izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja Astrīda Burbicka: "Labā lieta ir tā, ka šī izstāde ir atvērta jebkurā laikā, un ikviens, ejot uz darbu vai pusdienlaikā, vai īpaši izvēlētā pastaigu maršrutā var pienākt, apskatīt un iepazīt patiešām interesantas vēstures lappuses. Un patiešām mēs esam novērojuši, ka gan tepat liepu alejā, gan Esplanādē cilvēki ļoti labprāt piestāj, lasa. Šajā izstādē "Kamēr vēl laiks" būs arī QR kodi, kas aizvedīs arī video pasaulē."

Izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"

Liepu alejā iepretim Vēstures muzejam jaunā izstāde būs apskatāma līdz 28. jūnijam, pēc tam to izvietos "Dauderos" un vēlāk arī Esplanādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt