Dienas notikumu apskats

Sprādzienā Bagdādē vismaz 45 bojāgājušie

Dienas notikumu apskats

Krievijas prezidents Putins vēlas atjaunot sadarbību ar ASV un citiem specdienestiem

Līdz ar projektu «Latvijas skolas soma» muzejiem un teātriem jāgatavojas skolēniem

Līdz ar projektu «Latvijas skolas soma» muzejiem un teātriem jāgatavojas skolēnu pieplūdumam

 

Latvijas simtgades projekts „Latvijas skolas soma” dot iespēju katram skolas bērnam ikvienā Latvijas malā klātienē iepazīt Latvijas kultūras, vēstures, zinātnes un dabas vērtības, kam citādi bieži vien nepietiek naudas. Tikmēr muzejiem, teātriem un citām iestādēm jāgatavojas krietni lielākām skolēnu plūsmām.

Iespēja skolēniem

Pašlaik katras skolas un biežāk katra klases audzinātāja iniciatīva ir tas, kurp un cik bieži vest savus skolojamos. Nesens pētījums parādījis, ka vidēji katrs skolēns tiek aizvests uz 1 -3 kultūras pasākumiem gadā. Visbiežāk mākslu bauda 1.-4.klases bērni, bet visretāk – vidusskolēni. Taču ievērojams skaits klašu gada laikā nav bijuši ne uz vienu kultūras pasākumu. 5.-9. klašu grupā tādu bijis tuvu piektdaļai.

Nereti šķērslis kultūras apmeklējumiem ir vecāku ierobežotās finansiālās iespējas. 

“Latvijas skolas somas” projekta doma ir ikvienam skolēnam, neskatoties uz vecāku rocību, dot iespēju personīgi piedzīvot kultūras un mākslas pasākumus. Aptveramās jomas – arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra, kultūras mantojums un kino. 

Mērķis ir dāvināt izzinošas ekskursijas un kultūras pieredzi 200 tūkstošiem skolēnu

„Skolas somas” projekts, kam veltīs 40% no simtgades budžeta, ir centrālais Latvijas simtgades projekts. Projekta prezentācijai simtgades rīkotāji izvēlējušies simbolisku vietu – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kas pēc rekonstrukcijas ir īpaši iecienīts skolēnu ekskursiju mērķis.

„Par šo projektu esmu priecīga arī kā mamma, jo pati esmu daudz piedzīvojusi, cik daudz var iegūt, ja bērnu no mazotnes ved un iesaista kultūras aktivitātēs. Esmu pārliecināta, ka, arī iesaistot vecākus un ģimenes, bērniem veidojas šī dabiskā motivācija un vēlme būt kultūras patērētājiem un arī kultūras radītājiem. (..) Ļoti ceru, ka šis projekts veidos „kultūras slāpes”, kas mums visiem ir nepieciešamas, lai mūsu nacionālā kultūra būtu ilgtspējīga un daudzveidīga,” saka kultūras ministre Dace Melbārde.

Pirmie izmēģinājumi veiksmīgi

„Skolas somas” projekts sāksies nākamā gada rudenī, un četros gados tam paredzēti 13,5 miljoni eiro jeb apmēram 17 eiro gadā uz vienu skolēnu.

Dažas skolas to jau iemēģinājušas, piemēram, Daugavpils 10.vidusskola. „Visemocionālākais likās tas moments, ka [gājām] ar devīzi „Pirmo reizi!”. Kāds pirmoreiz paņēma rokās mālu, kāds pirmoreiz bija Daugavpilī teātrī, kāds pirmoreiz bija Rīgā vispār. (..) Tā maska „man to nevajag, tas nav interesanti” pazūd, kad bērns saprot – vov, es to redzu pats savām acīm!” stāsta skolas direktore Valija Salna.

To apliecina arī paši skolēni. „Skolotāja pirms teātra izrādes mums uzdeva vērot aktieru darbību uz skatuves, lai mēs pēc tam arī paši klasē varētu spēlēt teātri, un mēs to arī izdarījām,” sacīja viens no Daugavpils 10.vidusskolas sākumskolēniem.

„Man tiešām ļoti iepatikās redzēt teātri, jo iepriekš Nacionālo teātri biju redzējusi tikai vēstures stundās un bildēs,” piebilda kāda vidusskolniece.

Kultūras akadēmijas pētījumā secināts, ka pašlaik skolās trūkst vienotas pieejas kultūras piedāvājuma apguvē. Lielākoties tas atkarīgs no skolotāju motivācijas un pašu izpratnes par kultūru. Kā galvenos šķēršļus skolotāji min naudas trūkumu biļetēm un transportam.

Kā stāsta projekta „Skolas soma” vadītāja Aija Tūna, finansējumu sadalīs caur pašvaldībām atbilstoši bērnu skaitam. Bet, ko no plašā kultūras, dabas un vēstures mantojuma apgūt, cik daudz braukt uz pasākumiem un cik daudz aicināt māksliniekus pie sevis, būs pašu skolu ziņā.

Jādomā arī par piedāvājumu

Papildu naudu gan vajadzēs ne tikai skolām, bet arī uzņemošajai pusei – muzejiem, teātriem un citām iestādēm, kam jāgatavojas krietni lielākām skolēnu plūsmām. „Šobrīd viņi saka, ka ir ļoti ieinteresēti, bet, kad jautājam, ko tieši viņi var skolām piedāvāt, tad bieži ir atbilde – nu jā, tas mums nav salikts kopā. Nu, ja nav salikts kopā, tad nevar apvainoties, ka neizmanto. Tieši tādēļ Valsts kultūrkapitāla fondam būs īpaša mērķprogramma par piedāvājumu izstrādi „Latvijas skolas somas” vajadzībām,” stāsta Aija Tūna.

Arī muzeju eksperte Ineta Zelča-Sīmansone apsveic ideju investēt bērnu kultūras apvāršņa paplašināšanā. Taču, lai rezultāts būtu veiksmīgs, jābūt arī kvalitatīvam pasākumu un muzeju piedāvājumam.

"Ir divi varianti. Viens ir tas, ka tiek piešķirts zināms finansējums jaunu programmu izstrādei vai arī esošo uzlabošanai. Un otrs variants – ļoti nozīmīgi būtu tas, ka muzeju personāls, kas nodarbojas ar nodarbību vai izglītības programmu īstenošanu, nonāk pieredzes apmaiņā," norāda eksperte.

Pētnieki, kas vērtēja ideju un tās ceļu uz īstenošanu, secina: veiksmīga ieviešana atkarīga no mērķa skaidrības un iesaistīto rīcības atbilstoši šim mērķim. Bet aptaujātie skolotāji domā - sadarbība starp Kultūras un Izglītības ministrijām šobrīd vēl nav gana sekmīga.

“Lai nodrošinātu Latvijas skolas somas piedāvājumu, tur ir jāstrādā Kultūras ministrijai, lai nodrošinātu šo piedāvājuma pusi. Bet par to, lai nodrošinātu, ka skolēnam mācību procesa ietvaros ir iespēja, laiks, skolotājs ir motivēts, ir finansējums, ir vecāku atbalsts šo kultūras un mākslas pieredzi iegūt, tā jau ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildība par mācību procesa organizāciju, skolotāju kompetences nodrošināšanu,” norāda LKA profesore, pētījuma līdzautore Anda Laķe.

Lai „Skolas somas” projekts neizčākstētu līdz ar simtgades svinību beigām, tam ik gadu valsts budžetā vajadzētu atvēlēt apmēram trīs miljonus eiro.

Ar pilnu sparu “Latvijas skolas soma” projekts sāks darboties 2018.gada septembrī.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) ir pārliecināts, ka projekts jāturpina: „Protams, šo nedrīkstēs pārtraukt. Tas ir lielisks sākums, un tam ir jābūt turpinājumam. Tā būs jau nākamās valdības prioritāte. Arī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) vēlētos, lai "Skolas soma" turpinātos pēc simtgades programmas noslēguma 2021.gadā.

„Latvijas skolas somas” ideja aizgūta no Norvēģijas, kur jau pēc Otrā pasaules kara izveidoja „kultūras somu” ar mērķi sasniegt bērnus visattālākajos valsts nostūros. Līdzīgi projekti īstenoti arī Lielbritānijā un Portugālē.

Jau ziņots, ka projektā "Skolas soma" skolēni varēs iepazīt Latvijas kultūru, dodoties ekskursijās uz vietām, kur viņi arī materiālu apsvērumu dēļ nav bijuši. Projektā plānots iesaistīt vairāk nekā 200 000 skolēnu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti