Līdz ar mazāku PVN grāmatām un drukātajai presei valsts makā neienāktu 4,7 miljoni eiro

Sākot ar 2022. gadu grāmatām un drukātās preses izdevumiem plānots mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, samazinot to no 12% līdz 5%. Šo Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu 29. septembra sēdē atbalstīja Ministru kabinets. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem 5% likmes noteikšana grāmatām un drukātas preses izdevumiem valsts budžetam ik gadu nozīmēs negūtus ieņēmumus 4 754 000 eiro apmērā.

Samazināto PVN likmi 5% apmērā plānots piemērot grāmatām, tajā skaitā mācību literatūrai, brošūrām, bukletiem un tamlīdzīgiem iespieddarbiem, bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm un nošu rakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām, iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, izņemot grāmatām tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Tāpat 5% PVN likmi paredzēts piemērot avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskiem izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevuma formā (izņemot tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai.

Jaunā PVN likme neattieksies uz tādām grāmatām un izdevumiem, kuras ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana, un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no video satura vai mūzikas.

Kā skaidrots KM priekšlikuma anotācijā, samazinātā PVN likme grāmatām nepieciešama, lai nodrošinātu ikgadēju jaunizdevumu skaita palielināšanos, tirāžu un grāmatu patēriņa pieaugumu, nodrošinot Latvijas sabiedrībai daudzveidīgāku kvalitatīvu grāmatu klāstu, uzlabojot to pieejamību un veicinot grāmatu iegādi.

Kā norādīja KM, šobrīd PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā – vidēji Eiropas Savienībā grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6 procenti un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs grāmatām noteikta 0 procentu PVN likme. Latvijā grāmatām PVN samazinātā likme piecu procentu apmērā tika piemērota līdz 2009. gadam, kad tā tika palielināta sākotnēji līdz 21 procentam un pēc tam samazināta līdz 12 procentiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izdevējdarbību Latvijā, kopš 2009. gada ikgadēji samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža. Pēc CSP datiem 2020. gadā izdoto grāmatu skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 14,2%, savukārt tirāžu skaits – par 26,0%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. KM uzsvēra, ka

sarūkošais grāmatu piedāvājums Latvijas sabiedrībai rada draudus gan kultūras daudzveidībai un pieejamībai, gan latviešu valodai, ņemot vērā, ka grāmatas aizvien ir viens no nozīmīgākajiem valodas nesējiem un attīstības veicinātājiem.

KM arī skaidroja, ka saskaņā ar CSP datiem Latvijā izdoto laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža ar katru gadu samazinās. Salīdzinot piegādāto abonēto preses vienību skaitu 2009. gadā ar operatīvajiem datiem par 2020. gadu, secināms, ka 11 gadu laikā tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Kā norādīja KM, tas apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu un iespēju sabiedrībai saņemt daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu informāciju.

“Arī no valsts drošības viedokļa ir svarīgi nodrošināt, ka tās iedzīvotājiem ir pieejama daudzveidīga mediju radīta informācija, jo demokrātisku procesu kvalitatīvai funkcionēšanai ir nepieciešama informēta un kritiski domājoša sabiedrība.

Mediji nodrošina ne tikai sabiedrības informēšanu, izglītošanu un izklaidēšanu, bet arī piedalās kvalitatīvas nacionālās demokrātiskās diskursa telpas veidošanā,” norādīja KM.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju PVN samazinātās likmes 5% apmērā noteikšana grāmatu un preses izdevumu piegādēm fiskālā ietekme būs 4 754 000 eiro gadā.

Likumprojekts ir iekļauts valsts budžeta likumprojekta pavadošo likumprojektu paketē, un par to vēl lems Saeimā. Tam jāstājas spēkā vienlaikus ar 2022. gada valsts budžeta likumu – 2022. gada 1. janvārī

KONTEKSTS:

Latvijas grāmatizdevēji pēdējos gados rīkojuši vairākas akcijas, lai informētu sabiedrību un valdību par situāciju nozarē un panāktu samazinātās PVN likmes ieviešanu.

2021. gada februārī Valsts prezidents Egils Levits ar vēstuli vērsās pie ministru prezidenta, finanšu ministra un kultūras ministra, rosinot Latvijā piemērot un atbalstīt PVN samazinātās likmes 5% apmērā piemērošanu grāmatām un periodiskajiem izdevumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt