Tūlīt aiz sevis tas atstājis tradicionālos līderus – Turaidas muzejrezervātu un Rundāles pils muzeju.
Laikā, kad vairākās Eiropas valstīs muzeju popularitāte krītas, tā ir priecīga ziņa, kaut arī jau savā ziņā paredzama – tā Latvijas Radio atzina domnīcas „Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone.
Augošo interesi par Latvijas muzejiem pagājušajā gadā skaidro, pirmkārt, ar vienlaicīgi vairāku muzeju atkalatvēršanu pēc rekonstrukcijas.
„Nebūs pārspīlēti, ja teikšu, ka 2016.gads ir bijis no veiksmīgākajiem pēdējo desmitgažu laikā, kad kļuvuši redzami publisko investīciju rezultāti. Šeit jāmin gan Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, gan Rīgas Motormuzejs, Raiņa un Aspazijas muzeji,” apmierinātību neslēpj Zelča-Sīmansone.
“Es domāju, ka ir īpaši svarīgi uzsvērt, ka šie muzeji ir tapuši ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kā, piemēram, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros un Raiņa muzejs Tadenavā. Domāju, ka tieši tālab intriģē, vai nākamajā pārskata periodā šie muzeji spēs noturēt uzmanību, (..)” norāda Zelča-Sīmansone.
Viņa uzsver, ka pieaug sadarbība starp muzejiem un radošajām industrijām. “Šeit es domāju sadarbības ar dizaineriem, producentiem, rakstniekiem, kas palīdz par jaunu pārinterpretēt to, kas mums muzejos glabājas un ko apmeklētāji tur var ieraudzīt.
(..) Protams, to jāpavada arī jaunai un mūsdienīgai komunikācijas politikai. Domāju, ka tas ir likumsakarīgi saistīts ar infrastruktūras un satura restartu, bet mēs redzam, ka arī ne visi jaunie muzeji komunicē mūsdienīgi. Tā kā ir vieta izaugsmei šajā muzeju komunikācijā ar sabiedrību. Šeit es gribētu uzslavēt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kura komunikācija ir panākusi šo tēla transformāciju,” norāda domnīcas “Creative Museum” vadītāja.
Viņa gan piebilst, ka līdzīgas kvalitātes komunikāciju varētu gaidīt no Rīgas Motormuzeja, Kara muzeja un visiem tiem muzejiem, kuros pašlaik top jaunas un kvalitatīvas ekspozīcijas.
