Dienas ziņas

Ukraiņu dziesmas stāsts kļuvis par realitāti

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lībieši modina putnus un aizsāk nozīmīgu desmitgadi

Lībieši ar putnu modināšanas rituālu aizsāk arī nozīmīgu savas kultūras desmitgadi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lībiešiem pavasaros ir īpašs rituāls putnus modināšanai, jo to ticējumi vēsta, ka putni rudenī neaizlido prom, bet pārlaiž ziemu kādā slēpnī. Turklāt tradicionālajā lībiešu kalendārā tieši šis ir gada sākums. Šoreiz tas ir ne tikai gada, bet veselas dekādes sākums, jo ar nozīmīgas digitālās platformas atvēršanu lībieši svinīgi atklājuši arī ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi.

Lībieši uzskata, ka mazie putni nes senču dvēseles un padomu, tāpēc dzied putnu modināšanas dziesmu, kas viņus aicina atgriezties vislabākajā zemē – pie treknākajām butēm, labākajiem meža zvēriem, čaklākajām meitām un labākajiem puišiem. Rituāla dalībnieki dzied,  pagriezušies tieši pret jūru.

“Tā doma: šie ūdeņi – jūras, upes ūdeņi – tās visas ir pārejas uz mītisko telpu. Tās ir pārejas uz dvēseļu telpu. Un, jā, redzot, ka viņi dodas tajos ūdeņos, tu saproti, ka varbūt nevis konkrēti uz kādu zemi, bet uz šo fantastisko mītisko telpu – dvēseļu telpu,” skaidroja lībiešu folkloriste Julgī Stalte.

Domu spēkam un ugunij putnu modināšanas rituāla dalībnieki ziedoja dažādas lietas, sākot no sarkaniem diedziņiem līdz dzintara putekļiem. Tradīcija ir arī dekorēt pludmales smiltīs iespraustās egles.

“Diedziņi un dažādi kārumi, ko iekar eglītēs, ir tieši aicinājums putniem, lai parādītu, ka viņus gaida. Tā kā tāda signāllampiņa, bākas. Tās ir bākas, lai viņi varētu atrast ceļu pie tiem, kas viņus gaida, viņus novērtēs un sapratīs,” pastāstīja folkloriste.

Savu jauno gadu lībieši turpināja ar digitālās platformas „Livonian.tech” atvēršanu. Tā šobrīd ir pašā sākumposmā, un saturs tiks papildināts, sākot no vietu nosaukumiem līdz lībiešu valodas nodarbībām.

“To var izmantot ne tikai tāpēc, lai apgūtu lībiešu valodu, bet arī tie, kas prot lībiešu valodu. Kaut vai tāpat kā mēs izmantojam dažādus latviešu valodas rīkus, piemēram, mēs ierakstam “Tēzaurā”, ja gribam noskaidrot, kā tur kaut kāds vārds ir… Šis ir tieši tāds pats veids, ja mēs gribam zināt, kā tas vārds izrunājams vai kāda gramatika tam ir,” pastāstīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.

Lai palīdzētu lībiešu valodai, savu iniciatīvu izveidojusi arī Latvijas Nacionālā enciklopēdija, kas jau vairākus desmitus šķirkļu publicējusi lībiešu valodā. Lai uzsvērtu tās nozīmību, lībiešu valoda publicēta pirms angļu, vācu, krievu un franču valodām. Turklāt, lai parādītu mūsdienīgumu, tulkoti nevis seni, bet šodien lietojami vārdi.

“Tā nav valoda, kurā var runāt tikai par senām, aizmirstām lietām. Pavisam mūsdienīgas lietas var izpaust arī lībiešu valodā,” norādīja Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Lībieši ir pārliecināti, ka 2032. gadā, ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadei noslēdzoties, lībiešu valodas lietojums ikdienā būs redzams daudz plašāks, piemēram, ceļa norādēs vai lībiešu valodai izskanot arī Dziesmu un deju svētkos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti