Levits, tiekoties ar režisoru Alvi Hermani: Vārda un mākslas brīvība nedrīkst tikt sašaurināta

Gan mākslas brīvības, gan vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, sarunā ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) māksliniecisko vadītāju, režisoru Alvi Hermani pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Egils Levits 9. martā tikās ar Alvi Hermani. Tika pārrunāti Satversmē un starptautisko cilvēktiesību dokumentos garantētās izteiksmes brīvības jautājumi gan vispārpolitiskā, gan mākslas brīvības kontekstā, kā arī valsts finansiālais atbalsts kultūrai krīzes laikā un Jaunā Rīgas teātra atgriešanās Lāčplēša ielas 25 telpās.

Vērtējot šī brīža publisko diskusiju kultūru un tvērumu, Hermanis izteica bažas, ka politkorektuma dēļ Latvijā var tikt zaudēta viedokļu daudzveidība.

Viņš uzsvēra: “Ja zaudēsim vārda brīvību, tad ar laiku varam zaudēt arī savu neatkarību.”

Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements. “Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas.”

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Prezidenta kancelejā atgādināja, ka vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums – ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Tāpat prezidents uzskata, ka Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Alvis Hermanis sarunā iepazīstināja ar Jaunā Rīgas teātra tuvākās darbības plāniem, režisora iecerēm un darbu ar studentiem. Režisors tāpat informēja par vēsturiskās teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 remonta gaitu un pastāstīja par valsts atbalstu teātrim Covid-19 pandēmijas laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt