Citi raidījumi

Sveicam Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta ieguvējus!

Citi raidījumi

Glezniecības filozofs Imants Lancmanis: Beidzot no rītiem pamatīgi izguļos...

Elīna Garanča, Anna Laudere, Imants Lancmanis - "Izcilības balvas kultūrā 2019" laureāti

Lepni saņemt Izcilības balvu kultūrā. Saruna ar Garanču, Lauderi un Lancmani

28. novembrī svinīgā ceremonijā Latvijas Mākslas akadēmijas aulā pasniegtas Izcilības balvas kultūrā. Īpašos apbalvojumus par izciliem starptautiskiem sasniegumiem saņēma operdziedātāja Elīna Garanča, baletdejotāja Anna Laudere un gleznotājs, mākslas vēsturnieks un ilggadējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.

Imants Lancmanis

"Oskara" balvas pasniegšanā jaunās aktrises tik brīnišķīgi prot nobirdināt asaru un pateikties mātei - iespējas pateikt "paldies" patiešām ir dažādas," pateicības runā atzīmē Lancmanis. "Ja man jāpasaka savas sajūtas par šo māju, par Mākslas akadēmiju... Labi atceros 1959. gadu, kad šajā telpā notika Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas izlaidums, bet tā nebija pirmā reize. Jau vairākus gadus Rozentāla skola atradās šeit, un tur, aizmugurē, bija tādas durtiņas, kuras veda lejā pagrabos, caur kuriem varēja tiešā veidā iegūt savienojumu starp Mākslas akadēmiju, tās aulu un Rozentāla skolu. Ne tikai gadu desmiti man saistīti ar šo ēku - bija studijas Mākslas akadēmijā, pēc tam vēl septiņpadsmit gadi, ko šeit pavadīju kā Mākslas akadēmijas vecākais pasniedzējs stilu mācībā: vienmēr šī māja bijusi apkārt un man jādomā, ko tā man nozīmē.Tā nebija tikai vieta, kur mācījos gleznot un - gribētu teikt - to arī iemācījos. Tā bija vieta, kurā lielā mērā dzima viss, kas vairumam cilvēku saistās ar mani - ne tik daudz kā gleznotāju, bet kā ar cilvēku, kurš darbojies Rundāles pilī."

Anna Laudere

"Gribētu no sirds pateikties par šo īpašo balvu. Tikt novērtētai savā zemē - tā ir ļoti īpaša sajūta. Sanemt šo balvu no saviem cilvēkiem, no savas zemes - neaprakstāmas sajūtas..." Tā "Izcilības balvas 2019" pasniegšanas ceremonijā sacīja baletdejotāja Anna Laudere, nespējot valdīt asaras. 

Elza Leimane sveic draudzeni Annu Lauderi

Šis bija viens no 28. novembra vakara aizkustinošākajiem brīžiem - tik dziļas savstarpējas draudzības un mīlestības pret savu zemi caurausts. Annas draudzene, Latvijas Nacionālā baleta prīma Elza Leimane: "Nevaru iedomāties neko brīniškīģāku kā valdīt asaras - tas laikam bijs mūsu virsuzdevums. Anna ir neparsatsas gribas cilvēks - viņas darba spējas un gribasspēks ir kaut kas apbrīnojams. Turklāt viņā mīt ļoti liela pieticība attiecībā uz panākumiem - ja viņai nepajautāsi, Anna nekad nestāstīs. Es viņai rakstu - klau, vai man patiešām viss jāuzzina tikai no feisbuka?! Ja runājamies, balets viņai būs ceturtais temats.

Drīzāk Anna man piezvanīs, lai pastāstītu, ko šodien garšīgu izdomājusi pagatavot vai kaut ko par savu suni. Anna ir ļoti dziļi ūdeņi.

Skatījos "Annu Kareņinu", ko Noimaijers speciāli viņai radījis... Atveroties priekškaram, uz skatuves ir daudzi cilvēki, un ir Anna - nešaubīgi var saprast, ka šī izrāde ir stāsts par viņas personību. Anna izstaro tādu magnētismu - pat vienkārši tikai atrodoties uz skatuves. Tas ir augstākais, ko mākslinieks var sasniegt. Viņa ir īsta."

Anna Laudere

Savu izcilību Anna neizceļ, taču aiz trauslās ārienes ir lieli dvēseliski dziļumi un ļoti jūtīga sirds. Ja runa par Latviju, par mājām, kur mīt viņas dārgie cilvēki - tētis, rotu mākslinieks Andris Lauders ar savu dzīvesbiedri Antru... "Man tas tiešām bija ļoti, ļoti liels pārsteigums - vēl līdz šim neesmu līdz galam sapratusi, ka tas tiešām notiek ar mani! Man prieks, ka varēju atlidot uz Latviju - reti gadās, ka ir iespēja izrauties kaut uz vienu dienu, un pilnīgi neticami, ka esmu mājās un vēl tik man milzīgā notikumā," atzīmē pati Laudere.

Elīna Garanča

"Vai zināt, man vienmēr ārkārtīgi gribējies zīmēt, un es domāju - man kāds talantiņš bijis noskausts, tas ir tas, ka man iedotu krāsas, audeklu, varētu kaut ko uzgleznot, un tad es iedomājos, ka patiesībā man varbūt nemaz tik slikti nav tā visa sadalīšana gadījusies, jo man ir iespēja krāsot ar savu balsi - kad klausījos savu jauno kolēģi, kas dziedāja pirmo dziesmiņu, es domāju - cik interesants tas ceļš tomēr man bijis...

Jo vispār es gribēju būt aktrise. Mani nepaņēma.

Elīna Garanča

(..) Rakstīju dzejolīšus, stāstiņus, domāju - varbūt būšu kultūras atašejs, bet tur mani atkal nepaņēma. Tad vienu brīdī gribēju pārdot mēbeles - uz nedēļas nogali kāds kolēģis iedeva žurnālu ar mēbelēm un teica - izstudē to visu, un nākamajā pirmdienā nāc pie manis. Aizgāju, sāku to bukletu šķirstīt, viņš nošūpoja galvu un teica, ka savā komandā īsi mani nevar pieņemt.

Tad man bija doma iet un mācīties par bērnu skolas skolotāju - bija jānodiriģē mazs gabaliņš. Mana tēta kolēģis paskatījās, kā es tur vicinājos, un teica - nu, ne-e.

Un es pilnīgi samulsusi domāju - nu, ko tad lai es daru?! Skaidri zināju, ka nevaru kļūt ne politiķe, ne ekonomiste, jo nevaru atcerēties formulas, un matemātika, ģeogrāfija - tas galīgi nav mans. Domāju - nu, labi, iešu un padziedāšu. Un pirmajā reizē, kad mamma mani aizveda pie manas skolotājas, nodziedāju viņai mazu āriju, viņa apsēdās un teica - nu, tur varbūt kaut kas varētu būt...

Man uzreiz bija āķis lūpā - pirmo reizi kāds teica, ka kaut kas no manis varētu būt!

Tad ar savu neatlaidību mēģināju pierādīt visiem, kuri mani nepaņēma, ka es tomēr kaut kas varētu būt.

Saņemot šo atzinības balvu, mani tuvākie draugi vaicāja - vai par mūža ieguldījumu? Teicu - cerams, ka vēl nē...

Ar ko esmu izcilāka par visiem saviem kolēģiem? Mēs visi esam izcili ar to, ka varam darīt to, kas ir mūsu aicinājums. Dziedāšana ir tas, ar ko es vislabāk māku komunicēt ar pasauli - ar savu balsi vislabāk māku izteikt to, ko jūtu sevī, un, paldies Dievam, ka tam ir piekritēji, un, paldies Dievam, ka tam ir tāds piepildījums. Jo savādāk nebūtu zinājusi, ko lai es ar savu dzīvi sadaru...

Elīnai Garančai balvu pasniedz Ojārs Rubenis

Būt atzītam Latvijā - zemē, kas devusi iespēju atsperties - tam ir vislielākā nozīme. Esmu neizsakāmi pateicīga saviem izcilajiem vecākiem, kuri deva iespēju, kuri mani atbalstīja; saviem izcilajiem draugiem, kas man vienmēr palīdz un atbalsta, savai izcilajai zemei, kurā ir tik daudz iespēju mācīties no mūsu dejotājiem, māksliniekiem, tēlniekiem, rakstniekiem, komponistiem.

Mēs varam būt tik ārkārtīgi lepni, ka visā pasaulē tiešām nav otras zemītes, no kuras nāk tik ārprātīgs daudzums izcilnieku - esmu gandarīta un lepna.

Sirsnībā pateicos visiem, kas mani izvirzīja un pieskaita šiem izcilniekiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē," - lūk, cik skaistu uzrunu "Izcilības balvas 2019" pasniegšanā teica Elīna Garanča.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti