Rotaļīgi un atraktīvi – gan vaicājot cilvēkiem uz ielas, gan savus variantus iesūtot virtuāli, pagājušajā rudenī noritēja un valsts svētkos noslēdzās akcija “Mans latviskākais vārds”, ko rīkoja Latviešu valodas aģentūra. Tagad latviskākie vārdi apkopoti interaktīvā grāmatā, kas jau pavisam drīz tiks izdota arī drukātā veidā.
“Akcijas rezultātā mēs ieguvām 1360 vārdu, un tie tika iesūtīti gan no Latvijas, gan daudzām citām pasaules valstīm, tāpēc arī iesniegtie vārdi ir pietiekami dažādi, bet grāmatā nav iekļuvuši visi. Ar to tiešām gāja ļoti grūti,” atzīst Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Ieva Vāvere.
“Tā izvēle, kurus atstāt bija diezgan traka, pat līdz asarām aizgāja, jo katram jau sava pārliecība par to, ko vajag, bet būtībā neiekļuva tādi, kas nav absolūti asociējami ar latviešu kultūru.”
Ieva Vāvere kā savu latviskāko bija iesniegusi vārdu “balts”, bet publiskais balsojums notika par desmitniekā iekļuvušajiem – saule, brīvība, Jānis, Latvija, latvietis, latviete, līgo, dzimtene, ozols, rupjmaize un tēvzeme.
“Un tad no šiem desmit par latviskāko kļuva vārds “rupjmaize”, un tam arī Lote ir veltījusi skaistu ilustrāciju,” stāsta Vāvere.
Māksliniecei Lotei Vilmai Vītiņai bijusi iespēja izvēlēties, kurus grāmatā iekļautos vārdus viņa vēlas ilustrēt. Viņa atzīmē: “Man gribējās, lai tie tēli ir priecīgi un sirsnīgi un lai var just, ka tas darīts ar prieku.”
Arī abām galvenajām projekta veidotājām ne viens vien vārds sagādājis pārsteigumu.
“Tas “ķeners” bija pārsteigums, tad “tutenis” man bija diezgan liels atklājums, es nezin kāpēc domāju, ka tas ir kartupelis. Tur bija vairāki vārdi, kas bija jaunums, un tas ir forši, es gribētu, lai cilvēki vairāk izmanto tādus vārdus ikdienā,” stāsta māksliniece.
Ar līdzīgu nolūku Latviešu valodas aģentūra izsludinājusi jaunu akciju “Izdaiļo valodu!”. Tajā ikviens lasītājs Latvijā un pasaulē aicināts iesūtīt literāros daiļdarbos atrastus interesantus un mazāk zināmus vārdus, kas bagātina valodu.
“Mēs gribam pievērst uzmanību gan lasīšanas kultūras attīstībai, gan arī veicināt cilvēkus lūkoties uz neparastajiem vārdiem. Ceru, ka atsauksies arī bērni un vecāki, jo bērniem veltītajos literārajos tekstos arī ir ļoti neparasta valoda,” skaidro Ieva Vāvere.
Pagaidām Latviešu valodas aģentūras vietnē pieteikti vien daži vārdi, taču Ieva Vāvere cer, ka tas ir tikai sākums: “Viens ir “gaudens”, “sērstības” un “žilbīgs”. “Žilbīgs” ir manis iesniegtais. Palika atmiņā, ka Janovskis to bieži lieto atmiņu ainās – ir žilbīga saule, žilbīga gaisma, žilbīgs sniegs un tamlīdzīgi.”
Iesniegt savus grāmatās nomedītos vārdus varēs līdz valsts svētkiem 4. maijā.
