Kultūras Rondo

Galerija "Māksla XO” piedāvā iepazīt "Vīrieti mākslā"

Kultūras Rondo

Par cilvēku un dabu – Starptautiskā jaunā teātra festivāla „Homo novus” centrālā tēma

Latvijas Universitātē izveidots Lībiešu institūts. Stāsta Valts Ernštreits

Latvijas Universitātē izveidots Lībiešu institūts

Augusta beigās Latvijas Universitātē (LU) parakstīti LU Lībiešu institūta dibināšanas dokumenti. Institūts izveidots LU Inovāciju centrā, un tā atklāšana paredzēta 21.septembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Lielajā aula.

Lielā mērā institūta izveidošana bija pārsteigums, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst Lībiešu kultūras centra vadītājs, valodnieks, pašreizējais Tartu Universitātes pētnieks, dzejnieks Valts Ernštreits.

“Īstās ziepes, manuprāt, tagad tikai sākas, jo nodibināt ir viens, bet strādāt tālāk ir otrs,” saka Ernštreits. "Bet man jāsaka, ka, lai gan ideja par šāda veida pētniecības iestādes izveidošanu, kas nodarbojas ar lībiešiem, virmoja gaisā jau gadus divdesmit, šobrīd ir tā unikālā situācija, kad mums ir tādi resursi, lai šo institūtu varētu izveidot, un ir iestrādes tādas, lai mēs tagad, kad institūts sāk darbu, nerunātu par to, ko mēs varētu darīt, bet runātu par to, ko mēs darīsim."

LU Lībiešu institūta izveides pamatā ir Latvijā līdz šim vadošās lībiešu pētniecības institūcijas – biedrības “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs) – 25 gadu darbā izveidotā zinātniski pētnieciskā bāze – plašais un daudzveidīgais pētījumu un izdevumu (tostarp “Scopus” datubāzēs iekļautu) klāsts, biedrības izstrādātie lībiešu valodas pētniecības un apguves rīki, kā arī starptautiskais zinātniskās sadarbības tīkls. Tāpat Valts Ernštreits izceļ citos pētniecības centros, īpaši Tartu Universitātē veikto darbu, kā arī Lībiešu vasaras universitāti - starptautisku mācību programmu, kas veltīta lībiešu tēmām.

LU Lībiešu institūta kodolu sākotnēji veido starptautiski atzīti no pašu lībiešu vidus izauguši biedrības pētnieki un daudzu publikāciju autori – Valts Ernštreits un etnoloģe, Baltijas asamblejas balvas zinātnē laureāte, LZA ārzemju locekle Dr. hist. Renāte Blumberga. Savu gatavību iesaistīties LU Lībiešu institūta zinātniskajos projektos apstiprinājuši arī viņu kolēģi no Latvijas – pazīstamā lībiešu novadpētniece Mg. geogr. Baiba Šuvcāne, lībiešu mākslas vēsturniece un lībiešu valodas pratēja Mg. art. Baiba Damberga, LU doktorante Mg. philol. Gunta Kļava u. c., kā arī ārvalstu kolēģi – lībiešu un Ludzas igauņu pētnieks no ASV Dr. philol. Uldis Balodis, Dr. phil. Mīna Norvika un Dr. phil. Tūli Tuiska, kuras nodarbojas ar lībiešu valodas pētniecību Tartu Universitātē, kā arī Salacas lībiešu pētnieki – Tartu Universitātes profesors, Igaunijas ZA akadēmiķis un LZA ārzemju loceklis Karls Pajusalu un Getingenes Universitātes profesors un LZA ārzemju loceklis Eberhards Vinklers.

LU Lībiešu institūts būs pirmā zinātniskā iestāde Latvijā un arī pasaulē, kuras darbības centrā būs mūsdienīga un vispusīga Latvijas otrās pamattautas un viena no mūsdienu latviešu valodas un kultūras pirmelementiem – lībiešu – un viņu mantojuma pētniecība. LU Lībiešu institūts kļūs par Latvijā pirmo somugristikas pētījumu centru, saslēdzot Latvijas Universitāti vienotā somugristikas pētniecības institūciju tīklā ar tādām zinātniskās pētniecības iestādēm kā Tartu, Helsinku, Turku, Upsalas un Getingenes Universitāte un citām.

Līdz šim ar lībiešiem, it īpaši lībiešu nemateriālo kultūru – valodu, folkloru, etnogrāfiju, jaunāko laiku vēsturi –, saistīto pētījumu būtiska daļa veikta ārpus Latvijas, galvenokārt tādās pētniecības iestādēs kā Tartu Universitāte, Igauņu valodas institūts, Igaunijas Literatūras muzejs, Helsinku Universitāte un citās. Nodibinoties LU Lībiešu institūtam, Latvija simboliski pārņem no šīm pētniecības iestādēm stafeti lībiešu un uz Latviju attiecināmos somugristikas pētījumos, kā arī šo institūciju uzkrāto pieredzi un zināšanas.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti