"Izstādes "Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam" atklāšanā 12.februārī, kur bija sanākuši „Bozar” pastāvīgie apmeklētāji, man bija iespēja pārliecināties, ka šī publika ir pamanījusi un vēl tagad sarunās piemin Latvijas prezidentūras atklāšanas koncertu, kurā kopā ar Beļģijas Nacionālo orķestri uzstājās Elīna Garanča,” stāsta Anda Buševica.
Latvijas Radio korespondente norāda, ka šobrīd Briseles publika ar nepacietību gaida Gidona Krēmera koncertus februāra beigās.
1922. gadā „Art Deco” stilā būvētās „Bozar” ēkas teātra zālē 13. un 14. februārī Jaunais Rīgas teātris izrādīs Alvja Hermaņa „Soņu”. Viesizrādes ir pilnībā izpārdotas, uzsver Buševica.
Savukārt „Bozar” centra izstāžu zālē no 13. februāra skatītājiem atvērta izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”. Izstādes kuratore Ieva Astahovska stāsta, ka Briselē skatāmā izstāde atšķiras no tās, kas bija Rīgā.
„Tā ir tā pati izstāde, bet izskatās savādāk. Izskatās pat ļoti muzejiski – koncentrētāk un skaidrāk,” norāda Astahovska, stāstot, ka Briselē izdevies saglabāt pieeju nestāstīt lineāru stāstu, sākot no gadsimta sākuma, bet gan rādīt paralēles, kas pastāv starp paaudzēm.
Kā norāda Astahovska, Briselē izstādes skatītāji uzmanību vispirms pievērš tam, ko viņi atpazīst, un tas ir Gustavs Klucis.
„Pirmā uzmanība ir pievērsta Gustavam Klucim, jo, protams, Gustavs Klucis ir viszināmākais autors no šīs plejādes, kas norezonē arī beļģu publikai,” atzīst kuratore.
Lai izstādes vērtības tiktu pamanītas, tiek veikts arī skaidrojošais darbs. Paralēli izstādei tapis DVD ar dokumentālu īsfilmu „Latviešu avangards pēc Kluča” kopā ar mākslas zinātnieka Jāņa Borga komentāriem. Iznācis arī izstāde katalogs, kurš drīzāk saucams par starptautisku rakstu krājumu, kas skaidro latviešu mākslu dažādos periodos. Izstāde Briselē skatāma līdz pat 30. maijam.
Jau ziņojām, ka kopumā prezidentūras laikā paredzēti ap 200 pasākumu visā pasaulē, kas ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.
