Pusgada laikā, kamēr Latvija bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, notikuši vairāk nekā 800 dažādu kultūras un publiskās diplomātijas pasākumi vairāk nekā 70 valstīs. Latvijas prezidentūras sekretariāts rīkoja aptuveni pusi no tiem.
Aptuveni simts pasākumu notika ārvalstīs. Anglijā, Amerikā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Vācijā, arī Ķīnā, Krievijā un Baltkrievijā. Aizvadīti koncerti, izstādes, kino prezentācijas. Lielākā daļa norišu ārvalstīs bijušas pieejamas ikvienam interesentam. Bet Latvijā notikušās – tieši pretēji. Gandrīz visi no vairāk nekā 300 prezidentūras sekretariāta rīkotiem pasākumiem bijuši pieejami delegātiem. Tās lielākoties bijušas ekskursijas pa Latviju.
Starp lielākajiem veiksmes stāstiem ar turpinājumu jāpiemin Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" uzstāšanas ar Verdi Rekviēmu Parīzē, prestižajā Elizejas lauku teātrī.
Savukārt Tjaņdziņas televīzija Ķīnā pēc Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja amatnieku viesošanās tālajā Austrumu zemē uz Latviju sūtījusi savu filmēšanas grupu, kas šeit nofilmējusi jau vairākus raidījumus.
"Atšķirībā no politiskās programmas kultūras programma vēl nav noslēgusies. Mums ir vairākas izstādes, kas turpināsies gan Latvijā, gan ārvalstīs," stāsta Selga Laizāne. "Kultūras programma faktiski noslēgsies tikai 22.novembrī, kad beigs darbu Venēcijas mākslas biennāle."
"Bet kopumā tā galvenā mācība ir, ka pašiem jābūt ļoti aktīviem, savas izcilības jāpiedāvā bez kautrēšanās," uzsver Laizāne.
Pēc prezidentūru noslēdzošā džeza koncerta Beļģijā, Briselē, ar Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda viesošanos pārsteigumu par Latvijas sniegumu pauž ne tikai skatītāji.
Par prezidentūras laikā kultūras jomā paveikto nozares ministre atskatījusies arī premjerei Laimdotai Straujumai.
"Tā bija iespēja attīstīt kontaktus, ko izmantot, domājot par nākamajiem pasākumiem, tai skaitā simtgades kontekstā," norāda kultūras ministre Dace Melbārde, apstiprinot, ka prezidentūras laikā daudz runāts ar sadarbības valstīm.
Kaut arī faktu, ka jaunā latviešu opera “Valentīna” izskanējusi Vācijā, ministre vērtē pozitīvi, tomēr, raugoties uz izmaksām, bijušas jūtamas tieši partnerības un sadarbības nepilnības.
"Vairāk acīmredzot jāstrādā uz tādiem partneriem, kuri ir ieinteresēti, ka mūsu produkts tiktu parādīts," uzskata Melbārde.
Līdzīgi vērojumi arī Solvitai Kresei. Vairāki viņas vadīti projekti pērn Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada ietvaros demonstrēti arī prezidentūras laikā.
"Nav tāda valsts vizionārisma, kā Latviju rādīt ārzemēs," spriež mākslas projektu vadītāja Solvita Krese, "un tad, kad saskaramies ar liela mēroga kultūras pārstāvniecību ārvalstīs, tad parādās problēmas. Nav partneru tīkls iestrādāts."
Prezidentūras kultūras programmas budžets bija 5,2 miljoni eiro, izlietoti aptuveni četrarpus miljoni. Atlikumu sekretriāts ieskaitīs atpakaļ valsts budžetā.
