Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde stāsta: “Ikviens no muzejiem cenšas atrast piemērotāko veidu, kur rast finansējumu, kā pielāgoties jaunajai krīzes situācijai. To mēs ļoti labi arī redzam pēc muzeju vēlmes atvērties pēc iespējas ātrāk.
Cik man ir zināms, vismaz esošajā situācijā nav tā, ka kāds muzejs grasītos atlaist darbiniekus vai vēl sliktāk, ka taisītos slēgties ciet.”
Šobrīd, ievērojot Kultūras ministrijas izstrādāto sanitāro protokolu, apmeklētājiem durvis vērusi gandrīz puse no Latvijas Muzeju biedrības 114 muzejiem. Muzeji ir teju pirmās kultūras iestādes Latvijā, kas atsāk strādāt ikdienā ar cerībām piesaistīt tieši vietējos tūristus.
“Es domāju, ka muzeji spēj izpildīt sanitārā protokola drošības prasības. Protams, tas prasa papildu finanšu līdzekļus gan maskām, gan cimdiem, gan uzlīmju gatavošanai. Bet par spīti tam mēs esam saņēmuši komentārus no muzejiem, ka, lai arī tas ir dārgi, mēs izdarīsim visu, lai apmeklētājs saprot, ka viņš jūtas droši muzejā,” uzsver Zane Grīnvalde.
Krīzes laiks ieviesis korekcijas arī ikgadējās Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas izvērtēšanā un pasniegšanas grafikā.
Ir pārstrādāti balvas kritēriji un samazināts nomināciju skaits, bet balvas varētu pasniegt jūnija vidū.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.
