Latvijas kultūras dienas ar vērienu Neiminsteres abatijā

Visu nedēļu Luksemburgā norisinās Latvijas kultūras dienas. Tas ir viens no vērienīgākajiem kultūras pasākumiem, kas tiek rīkots Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros. Ir atklātas trīs izstādes. Divas no tām ir veltītas dzintaram, bet trešā vēsta par Latvijas tautas tērpiem un tradicionālām zīmēm. Gandrīz katru dienu notiek arī koncerti, teātra vai deju priekšnesumi.

Neiminsteres abatiju Luksemburgā piepilda koristu balsis. Te notiek Latvijas kultūras dienu oficiālā atklāšana. Ir sanākuši vairāku valstu vēstnieki un citas amatpersonas, kā arī latviešu kopienas pārstāvji Luksemburgā. Klāt ir arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.

(Artjoms Konohovs / Latvijas Radio)

Aptuveni mēnesi Neiminsteres abatijā būs redzamas trīs izstādes no Latvijas. Divas no tām veido Andra Zēgnera dzintara fotogrāfijas un jaunākie Ivetas Vecenānes gobelēni, kas radīti  ar dzintara pavedienu.

“Gan “Rīga 2014”, gan prezidentūras izstādes - tas ir kaut kāds vilnis, kas paķēra, uzrāva augšā,” atzīst Vecenāne. „Un tagad jau daudzi viļņi. Tagad mēs esam kopā ar Andri Zēgneru ar šo dzintara ideju, kas vieno divus māksliniekus. Tas ir atkal kaut kas jauns, šī dzintara ideja dažādās izpausmēs.”

Kopš Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros pirmo reizi tika izstādīti Vecenānes gobelēni ar dzintara pavedieniem, māksliniecei ir bijušas izstādes dažādās pasaules pilsētās. Vairums no tām nebūtu notikušas bez valsts atbalsta.

“Un nākošā izstāde mums būs Londonā, kur būs mani darbi un Andra darbi. Šī dzintara ideja ir uz viļņa, viņa ir uzķerta,” turpina māksliniece.

(Artjoms Konohovs / Latvijas Radio)

Neiminsteres abatija ir nozīmīgs kultūras centrs Luksemburgā. Katru dienu to apmeklē ap 300 cilvēku, un visas izstādes parasti ir par velti, saka kultūras centra direktore Ainoa Ačutegi (Ainhoa Achutegui). Viņa uzsver, ka ir gribējusi parādīt ne tikai mūsdienu Latvijas mākslu, bet arī tradīcijas. Tādēļ trešo izstādi veido tautas tērpi un video materiāli par Dziesmu un deju svētkiem.

“Kordziedāšanas tradīcija Luksemburgā ir ļoti nozīmīga. Tādēļ, ja jūs šeit dziedat, tad varat viegli iekarot vietējo sirdis, jo Luksemburgā tas tiešām ir nozīmīgi,” norāda Ačutegi. „Tautas tērpu tradīcijas te nav tik spēcīgas. Tādēļ ir labi apvienot abas lietas. Un tas ļauj cilvēkiem identificēties ar jums, jo jūs arī esat maza valsts.”

Abatijas direktore atzīst, ka, pirms sākt darbu pie kultūras dienām, viņa neko daudz nav zinājusi par Latvijas mākslu. Tādēļ, lai saprastu, kas no piedāvātā ir tiešām labs, esot noderējuši personīgie kontakti ar Latvijas kultūras darbiniekiem.

Tomēr ne visiem tādi ir. Tādēļ kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka ārzemēs ir jāturpina izstādīt gan mūsdienu mākslinieku darbus, gan arī tautas tērpus un dūraiņus.

“Latviešu kultūra, ja tā patiešām dziļi sakņojas savdabībā, unikalitātē un izcilībā, ir noteikti eksportējama,” uzsver ministre. „Tas, ko cilvēki meklē šajā laikā, ir daudzveidība un jauna pieredze. Ņemot vērā, ka 50 gadus par mums Eiropā un pasaule maz zināja, mēs vēl joprojām varam pretendēt uz zināmu pārsteigumu un līdz ar to raisīt interesi un atklāt mūs. Un mums patiešām ir ko rādīt.”

Latvijas kultūras dienu ietvaros Luksemburgā notika gan koklētājas Laimas Jansones koncerts, gan Valmieras teātra “Jūlijas jaunkundze” viesizrāde, gan Krišjāņa Santa un vairāku citu mākslinieku deju priekšnesums. Tāpat programmā ir arī vairāki klasiskās mūzikas koncerti, kurus vainagos pirmdien gaidāmā Gidona Krēmera uzstāšanās Luksemburgas Filharmonijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti