Mans redzējums ir kultūras studijas pacelt līdz ekselences līmenim,” uzsver Muktupāvela.
Viņa norāda, ka spiediens uz jauniešiem vairāk izvēlēties eksaktās zinātnes humanitārajai jomai ir izaicinājums, piebilstot, ka drīzāk būtu jādomā, kā abiem virzieniem papildināt vienam otru, nevis konkurēt. „Pasaulē attīstās digitālās humanitārās zinātnes, tā būtu vēl viena niša, ko uzskatu par ļoti perspektīvu. Ceru, ka akadēmija ies šajā virzienā,” saka Muktupāvela.
Jaunā rektore neslēpj, ka akadēmijā plānots veikt programmu auditu, būs pārstrukturēšanās, iecerēts radīt jaunas programmas.
Domājam par nepieciešamību virzīties uz profesionālo izglītību, piemēram, tas attiecas uz skatuves mākslām, bet lēmumi netiks sasteigti, taču jāvirzās uz to,” skaidro Muktupāvela.
Viņa arī uzsver, ka mūsdienu darba tirgus pieprasa praktiskas zināšanas: „Arī mūsu studenti jūt, ka ar akadēmiskām zināšanām vien ir par maz.”
Kultūras akadēmija nevar sūdzēties par jauniešu intereses trūkumu. „Interese par studijām ir ļoti liela, ir daudz jauniešu, kuri vēlas sabalansēt ne tikai ekonomiskās lietas, bet arī kultūru,” skaidro rektore. Viņa norāda, ka arī pēc akadēmijas absolvēšanas saite ar studentiem saglabājas.
Kultūras akadēmija saskata iespējas piesaistīt arī ārvalstu studentus. „Esam iesaistījušies ERASMUS tīklā, katru gadu tiek slēgti sadarbības līgumi ar Eiropas augstskolām. Mums jau ir izveidojusies spēcīga sadarbība ar Vāciju, Franciju, Itāliju, Turciju, Holandi, Beļģiju, protams, Lietuvu,” stāsta Muktupāvela.
Kā vēstīts iepriekš, asociētā profesore, antropoloģe, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja folkloras speciāliste Rūta Muktupāvela ievēlēta par LKA rektori uz nākamjiem pieciem gadiem 31.martā akadēmijas Satversmes sapulcē notikušajās vēlēšanās. Uz rektora amatu pretendēja arī Inga Pērkone-Redoviča, Ivars Bērziņš un Edmunds Apsalons.
