Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Dubļu lauks par Eiropas naudu? Auros nemierā ar nekvalitatīviem meliorācijas darbiem

Labrīt

Re:Check pēta: Kariņš, Ģirģens un Reirs maldina

Izdevumā "Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata" apkopota nozīmīgākā informācija par nozari

Latvijas arheoloģija zem lupas – notiks zinātniskie lasījumi un grāmatas atvēršanas pasākums

Šogad 100 gadu aprit diviem ļoti nozīmīgiem Latvijas arheologiem – Vladislavam Urtānam un Annai Zariņai. Kā personības viņi bija ļoti atšķirīgi, bet abus vieno neatsverams ieguldījums Latvijas arheoloģijas attīstībā. Viņiem būs veltīti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ikgadējie zinātniskie lasījumi, kas notiks 14. maijā virtuālajā vidē un kuriem līdzi sekot ir aicināts ikviens interesents. Dienu iepriekš atvēršanas svētkus piedzīvos apgāda “Zinātne” izdotā “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata”, kas arī domāta visplašākajam lasītāju lokam. Grāmata ir gandrīz 700 lappušu bieza, un tajā koncentrētā veidā apkopota visa nozīmīgākā informācija par Latvijas arheoloģiju.

Latvijas arheoloģijai dažādos kontekstos līdz šim bijis veltīts ne viens vien izdevums, ko veidojuši gan autoru kolektīvi, gan atsevišķi autori, bet jaunais izdevums atšķiras no iepriekšējiem. Un uz šo atšķirību visprecīzāk norāda nosaukumā minētais vārds “rokasgrāmata”, proti,

pirmo reizi vienos vākos ir koncentrēta kodolīga informācija par visu mūsu arheoloģijas nozari kopumā.

Grāmatas redkolēģijas loceklis un viens no autoriem Jānis Ciglis stāsta: “Šis ir pilnībā citāda veida izdevums. Vairāk tāds enciklopēdijas tipa. Paši svarīgākie pieminekļi nelielu rakstiņu veidā. Tādēļ arī nosaukums “rokasgrāmata”. Tas aptver pilnībā visu Latvijas arheoloģiju. Otrkārt, pirmo reizi ir tik plašs autoru loks, jo

būtībā gandrīz katrs Latvijas arheologs ir rakstījis par tēmu, ko viņš vislabāk pārzina.

Tādēļ arī izdevuma kvalitāte ir ļoti augsta.”

Teju 700 lappušu biezā un bagātīgi ilustrētā grāmata ir aptuveni 50 autoru kopdarbs, tapusi vēsturnieku Andreja Vaska un Gunitas Zariņas virsvadībā.

“Mēģināts aptvert visu: sākot no izpētes metodēm, pieminekļiem, sākot no pašiem senākajiem līdz 18. gadsimtam, ir visi pieminekļu tipi – senkapi, pilskalni, nozīmīgākās apmetnes, ir atsevišķas senlietu kategorijas, ir par pieminekļu aizsardzību, par krātuvēm, par kolekcijām, kas glabājas ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs,” atklāj Ciglis.

Arheoloģija kā zinātne ar pilnu spēku Latvijā sāka attīstīties 19. gadsimta beigās. Bet pirmie izrakumi zināmi jau no 17. gadsimta, kad Rīgas birģermeistars Francis Nienstede Allažu Saknīšu-Atvasīšu kapulaukā izraka vairākus kapus. Ciglis skaidro: “Zinātniskā izpratnē tie bija Fridriha Krūzes izrakumi Aizkraukles kapulaukā, kad Daugava skaloja kapulauku un atsedzās ļoti, ļoti bagātīgi atradumi. Nākošie tādi plašāki ir Bēra izrakumi 1850. gadā Siguldas Saksukalnā, tas jau būtībā ir Latvijas arheoloģijas zinātnes sākums.”

Latviešu izcelsmes arheologi nozarē ienāca vēlāk.

Pirmais plašākais latvieša sarakstītais arheoloģijas darbs bija medicīnas studenta Jēkaba Ziemeļa brošūra „Baltijas, resp., Latvijas arheoloģijas tagadējais stāvoklis un tās uzdevumi nākamos gados”.

To izdeva 1896. gadā, kad Rīgā notika Viskrievijas X arheoloģiskais kongress.

20. gadsimta sākumā arheoloģijas laukā sāka darboties Francis Balodis, un viņam bija ļoti liela loma jaunās latviešu arheologu paaudzes skološanā.

“Ar Franci Balodi ienāca 20. gadsimta 20. gadu arheologu paaudze – Eduards Šturms, Valdemārs Ģinters, Fēlikss Jākobsons, Ādolfs Karnups. Un ar šo paaudzi, var teikt, ka īsti uzplauka Latvijas arheoloģija kā nacionāla zinātne, latviešu tautības arheologi plaši iesaistījās mūsu senatnes izpētē,” teic Ciglis.

Latvijas arheoloģijas attīstību turpināja veicināt nākamās paaudzes, un viņu vidū ir arī ļoti izcilās nozares personības – Vladislavs Urtāns un Anna Zariņa. Šogad abiem arheologiem aprit 100. gadskārta, un šim notikumam būs veltīti arī šī gada Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi.

Viena no to dalībniecēm būs muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, kuras dzīves izvēlēs abām personībām bijusi ļoti nozīmīga loma. Par arheoloģi viņa kļuva tieši pateicoties Arheologu pulciņam, ko Skolēnu pilī vadīja Vladislavs Urtāns kopā ar sievu Stefāniju.

“Viņš tieši ir vaininieks tam, ka es arī esmu kļuvusi par arheologu, jo es šajā pulciņā gāju, un viņš tik interesanti mācēja stāstīt par vēsturi, ka vienkārši nevarēja neklausīties, tas viss likās tik ārprātīgi aizraujoši, viņš vienkārši ievilka tajā gaisotnē. Es tiešām varu apbrīnot viņa enerģiju un vitalitāti, ko viņš saglabāja visa sava mūža garumā. Viņš ir veicis ļoti nozīmīgus izrakumus gan Daugmales pilskalnā, gan Aizkraukles pilskalnā,” atzīst Žeiere.

Arī arheoloģe un seno tekstīliju pētniece Anna Zariņa bija ļoti svarīgs cilvēks Iritas Žeieres dzīvē, par ko liecina tas, ka viņa kļuvusi par Annas Zariņas darba turpinātāju. Pētniece atzīst, ka Zariņas devums visai arheoloģijas nozarei ir neatsverams un nozīmīgs:

“Pateicoties viņas veikumam, mēs šobrīd varam skatīties ārkārtīgi daudz skaistos seno tērpu atdarinājumus.

Arī mana sadarbība ar viņu iesākās tādā veidā, ka man bija uzdots noorganizēt un izgatavot tērpu rekonstrukcijas muzeja ekspozīcijai, un līdz ar to es tiku arī iesaistīta šajā jomā, varētu teikt, ka viņa ievirzīja mani tajā gultnē, kurā es tagad darbojos un savā ziņā turpinu to, ko viņa aizsāka.”

Izdevuma ''Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata'' atvēršana notiks ceturtdien pulksten 15.00 muzeja “Facebook” lapā un platformā “Zoom”. Bet zinātniskie lasījumi – piektdien, sākot no pulksten 9.30. Pieslēgties pasākumiem aicināti visi interesenti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt