Šķiet, ka Līvānu Stikla un amatniecības centra stikla pūšanas meistars Aleksandrs Logvins ar līganām, bet ātrām kustībām savaldot karsto, staipīgam medum līdzīgo stikla masu, no kuras pāris mirkļos top krāšņs stikla putniņš, darbojas ātrāk, nekā centra vadītāja Ilze Griezāne spēj aprakstīt viņa darbības:
"Šī vieta ir ļoti īpaša tāpēc, ka stikla pūtēja amats ir izzūdošs, jo nav Latvijā stikla pūtēju, nav vietas, kur var apskatīties. Stikla pūtējs ir tāda vērtība, kā es saku – pēdējie mohikāņi."
Meistars Logvins savulaik strādāja Līvānu Stikla fabrikā un ir tajā tapušo stikla pūšanas tradīciju mantinieks.
"Jā, es saprotu, ka es esmu pēdējais mohikānis šeit Latvijā, varbūt pat Baltijas valstīs; ir divi cilvēki Lietuvā, bet es par to nedomāju, parasts darbs. Varbūt šajos laikos tas ir ļoti reti, kad cilvēks var tā pateikt, bet es mīlu savu darbu," atzīst Logvins.
Cik 38 darba gadu laikā stikla glāžu, vāžu, saldumu trauku vai nu jau par Līvānu zīmolu tapušo stikla putniņu izgatavots, stikla pūšanas meistars nemaz neņemas nosaukt: "Šeit nav tik traki kā "stikliniekā" (stikla fabrikā), šeit nedaudz mākslas darbs, bet "stikliniekā", jā, roku darbs, bet konveijers... Tur par vienu maiņu simti un simti kilogramu! Man ļoti patīk strādāt ar stiklu un vismīļākais variants: nākamajā rītā izņemu savus atdzisušos izstrādājumus no krāsns un 15 minūtes sēžu un skatos, varbūt ir kaut kādas nianses, ko nākamajos izstrādājumos pamainīt."
Logvinam vislabāk tīk strādāt sarežģītās tehnikās, kuras apgūtas, gan pašam eksperimentējot, gan pētot interneta resursus: "Sarežģītus izstrādājumus ar interesantu grafiku – vāzes, augļu traukus, nav svarīgi, citreiz interesanti sniegavīru sataisīt. Ja es gribu paskatīties kādu video no Murano vai Čehijas, viņi jau nerāda tehniku, pēc tam izdomā savā galvā. Vajag pamēģināt, citreiz sanāk, citreiz ne. Vajag ļoti, ļoti ātri domāt un mēģināt sataisīt."
Stikla pūtēja arodu nevar apgūt nevienā skolā Latvijā, te meistars to nodod māceklim. Un, lai Līvānos turpinātu dzīvot vairāk nekā 100 gadus senā stikla pūšanas tradīcija, tiek meklēts stikla pūtēja asistents.
"Cilvēkam ir jābūt izturībai pret karstumu, jāmīl pirts. Un tad arī jābūt vēlmei strādāt ar rokām un, ja cilvēkam piemistu formas izjūta un krāsu izjūta...
Mēs esam gatavi mācīt šo seno arodu kādam jaunietim, kuram ir vēlme apgūt stikla pūtēja palīga profesiju. Es ceru un strādāju katru dienu ar cerību, ka karsts stikls Līvānos ir, bija un būs!" ar entuziasmu teic Logvins.
Aleksandrs Logvins tāpat kā Ilze Griezāne cer, ka stikla pūšanas tradīcija Līvānos nezudīs, un pie tā tiek strādāts: "Līvānu novadā tā ir tik unikāla lieta, kas ir saglabājama, un arī Līvānu vadība to saprot un uzskata, ka tai ir jābūt vienai no novada prioritātēm. Tas ir kas svarīgs mūsu novadam, mūsu cilvēkiem, mūsu kopienai. Šī tradīcija ir iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tas ir svarīgi Līvāniem. Jau vairāk nekā 130 gadus te ir pūsts stikls, un mums ir vēlme to saglabāt."
Lai stikla pūšanas tradīcija Līvānos nezustu, stikla pūtēja asistentu jeb mācekļu pieteikumi tiek gaidīti Līvānu Stikla un amatniecības centrā.
