Podkāsti jeb raidieraksti pasaulē ir pazīstami aptuveni 20 gadus. Tās ir audio intervijas, monologi vai žurnāli par kādu konkrētu tēmu – pēc būtības tie paši radio raidījumi, tikai pieejami jebkurā laikā, jebkuram interneta lietotājam, un to radīšanai nav nepieciešamas dārgas ierakstu studijas. Šobrīd podkāsti gan pasaulē, gan Latvijā piedzīvo nebijušu kāpumu.
Satura mārketinga speciālists, podkāstu producents Dāvis Freibergs norāda uz vairākiem iemesliem šī brīža podkāstu popularitātei: “Galvenokārt tā ir tehnoloģiskā attīstība – “bluetooth” austiņas, “bluetooth” spīkeri, mums mašīnās ir arvien vieglāk no telefona palaist audio, mums ir bezlimita mobilie dati, telefons vienmēr ir līdzi. Tās ir lietas, kas no vienas puses grūž to podkāstu attīstību.
Un nākamais ir tas, ka cilvēki šajā laikā, kad internetā viss liekas neīsts un mākslīgs, meklē dzīvo un īsto, un podkāsts ir tieši tas, kas to dzīvo un īsto dod.”
Ja pasaulē podkāstu skaits ir aptuveni divi miljoni, Latvijā tie mērāmi vien dažos simtos. Viens no flagmaņiem mūsu podkāstu vidē ir Latvijas Radio, kas lielākoties veido kultūras un sociāla satura raidierakstus.
Latvijas Radio podkāstu redaktors Andrejs Siliņš stāsta: “Populārākais Latvijas Radio saturs podkāstos ir pasakas. Mans pieņēmums ir, ka pasakas visvairāk patērē jaunie vecāki, jo auditorijas cipari rāda, ka 28 [gadus veci patērētāji] un uz augšu.”
“Bet mums kopumā ir ļoti plašs saturs,” turpina Siliņš. “Liela daļa raidījumu, kas ir ēterā. Ir raidījumi, kuriem ir saturs, kas netiek ēterā, kas tiek savukārt ielikts podkāstu vietnēs, lai tur varētu to patērēt.
Jo skaidrs, ka ēteram ir kaut kāda hronometrāža. Podkāstos ir tā priekšrocība, ka noteiktas hronometrāžas nav.”
Kamēr Latvijas Radio podkāsti ir daļa no satura ražošanas sistēmas, pārējie tomēr pārsvarā top, balstoties uz entuziasmu. Starp tādiem jāmin podkāsts par literatūru “Piedzīvot lappuses” un par valodas kultūru “Pieturzīmes”.
Podkāsta “Piedzīvot lappuses” veidotāja Aija Bremšmite stāsta: “Ir tāds teiciens, ka raidierakstus jāsāk klausīties no 50. sērijas, jo tad tas ir “ieskrējies”. Protams, mūsu Latvijas mērogi ir mazliet mazāki un nav tik daudz laika līdz tai 50. sarunai. Protams, daudz ir atkarīgs no personības, no prasmes piesaistīt auditoriju un pateikt interesantāk, nekā tas jau ir bijis kaut kur citur pateikts.”
Podkāsta “Pieturzīmes” veidotāja Aiga Veckalne uzskata – raidierakstus iespējams attīstīt par jebkuru tēmu.
“Latvijā tas skaistums, atšķirībā varbūt no mūsu kaimiņvalsts Krievijas, kur raidierakstu kultūra ir ļoti plaša, Latvijā ļoti daudz tēmu vēl nav paņemtas, nav īstenotas.
Protams, tas nenozīmē, ka to klausīsies tūkstošiem cilvēku. Veidojot raidierakstu, jārēķinās, ka auditorija ir neliela, bet ļoti lojāla. Ļoti spēcīgu kopienu var veidot ap raidierakstu,” atzīmē Veckalne.
Podkāsti ir viens no piemēriem, kā publicistika un arī ziņu bloki pārceļo un kļūst arvien populārāki tieši nelineārajās platformās. Tādā veidā aktualizējot jautājumu: vai tas ir nopietns konkurents tiešā ētera saturam?
Satura mārketinga speciālists, podkāstu producents Dāvis Freibergs spriež: “Tiešraides efekts ir kaut kas tāds, kas noteikti nekad nepazudīs, jo tā ir kaut kāda vienotības sajūta cilvēkiem. Viņiem patīk, ka mēs visi skatāmies šo vienlaicīgi. Es domāju tas noteikti nepazudīs pilnībā. Bet tas nav vajadzīgs pilnīgi visiem formātiem. Noteikti mēs daudz vairāk klausīsimies lietas tad, kad mēs to gribam, nevis tad, kad mums kāds to atskaņo.”
