Deklarācija paredz arī izvērtēt iespēju izveidot īpašu fondu Ukrainas kultūras mantojuma un plašsaziņas līdzekļu darbības atbalstam, kā arī izvērtēt iespējas nodrošināt Ukrainas televīzijai steidzami nepieciešamo aprīkojumu telekomunikāciju iekārtām, lai kara laikā uzturētu darba kārtībā kritiski nepieciešamo informatīvo infrastruktūru, kas šobrīd tiek mērķtiecīgi iznīcināta.

Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas karadarbības noliegšanas vai attaisnošanas apkarošanai, lai kopīgi turpinātu Eiropas Savienības pasākumus pret Krievijas kara propagandu, tostarp pagarinātu vai ieviestu jaunus ierobežojošus pasākumus (sankcijas) pret Krievijas organizācijām un personām, kas turpina atbalstīt Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu, tīši izplatot dezinformāciju un melus par karadarbību. Tiek paredzēta arī informācijas apmaiņa par konstatēto kultūras vērtību nelikumīgu tirdzniecību.

Šobrīd Ukrainas puse ir īpaši lūgusi Latvijas atbalstu, daloties mūsu kultūras mantojuma digitalizācijas pieredzē, līdz ar to Latvijas eksperti ar KM finansiālo atbalstu Ukrainā ir veikuši 3D skenēšanu, lai dokumentētu un saglabātu Ukrainas kultūras mantojumu pēc Krievijas karaspēka ofensīvas, kā arī sniegtu Ukrainas kultūras mantojuma speciālistiem atbalstu un zināšanas.

Latviju sanāksmē pārstāvēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone. Viņa skaidroja: "Katra valsts individuāli sniedz būtisku atbalstu Ukrainai, un informāciju par to uzklausījām tikšanās reizē, taču, apvienojot spēkus un pūliņus, ieguldījumam būs lielāks efekts. Esmu gandarīta, ka visi Latvijas puses priekšlikumi, gatavojot deklarāciju, tika ņemti vērā, un jāatzīst, ka koordinēts atbalsts konkrētām vajadzībām, ko Ukrainas kultūras ministrs identificēja, būs mērķtiecīgs valstu kopīgs pienesums."