Kāda ir Latvijas muzeju situācija šobrīd, kā tie izskatās uz citu valstu muzeju fona, kas tiem jādara, lai piesaistītu jaunu auditoriju – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz tikko klajā nākušais pētījums, ko veikusi Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku komanda.
Kultūras akadēmijas šogad veiktajā pētījumā padziļināti ir analizēta tieši muzeju un sabiedrības mijiedarbība. Tas ir pirmais pētījums, kur tas darīts tik daudzpusīgi un visaptveroši. Gan konstatējot faktus, gan analizējot situāciju, gan iezīmējot virzienus nākotnei.
Muzeju apmeklējumu ziņā Latvija izskatās ļoti labi Eiropas kontekstā. Mēs esam 5.vietā, aiz Dānijas, Igaunijas, Austrijas un Nīderlandes. Apmeklējumu skaits Latvijā arī pieaug, taču, izrādās,
nepieaug cilvēku skaits, kas iet uz muzejiem, jo aktīvo apmeklētāju loks ir lielākoties viens un tas pats.
Skaidro Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe:
„Tā saucamo unikālo apmeklējumu skaits neaug, tas pat dilst drusciņ. Un tiem muzejiem, kuriem ir lielas apmeklētāju plūsmas, šie dati rada izbrīnu, tāpēc ka sajūta ir, ka cilvēku ir ļoti daudz. Un īpaši bagātajām, interesantajām ekspozīcijām, kuras bija iespējams veidot šogad Latvijas simtgades kontekstā. Ir sajūta, ka ir lielas iedzīvotāju plūsmas, kas to redzēja. Bet statistiski ja mēs raugāmies, tad tiešām ir daudzas reizes atvērtas muzeju durvis, bet tas cilvēku skaits, kas pa durvīm ieiet nepieaug."
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju – 46% - vismaz reizi pēdējā gadā ir apmeklējuši kādu muzeju, 24%, tātad gandrīz ceturtā daļa, nav ieinteresēti muzejus apmeklēt vispār, bet 18% nav apmeklējuši, bet būtu ieinteresēti. Muzejiem visvairāk būtu jāstrādā ar šiem 18%, cenšoties uzrunāt viņus vēl daudz aktīvāk ar moderno tehnoloģiju starpniecību, kā arī paplašinot muzeja funkcijas vēl citos virzienos līdzās to ierastajai darbībai - uzskata pētnieki:
„Mēs redzam tendenci, ka
cilvēki aizvien vairāk nāk uz pasākumiem muzejos, kam ir cita tipa raksturs. Tās ir dažādas tikšanās reizes ar kultūras cilvēkiem, dažāda tipa iedzīvotāju kopīgi pasākumi, kur tas temats ir saistīts ar muzeja ekspozīciju, bet tā aktivitāte neizriet tieši no tās tipiskās muzeja darbības.
Un, protams, ka tas arī piesaista cita tipa cilvēku uzmanību. Un tad mēs varam it kā pārraut to „slēgto zonu”, ka muzeji strādā ar tiem cilvēkiem, kuriem interesē tipiskais muzeju piedāvājums”.
Jaunās muzeja darbības formas jau ļoti veiksmīgi praktizē, piemēram, pēdējos gados rekonstruētie muzeji - Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas Motormuzejs, ne velti to apmeklējums kopā vien veido 10% no visa muzeju apmeklējuma.
Arī citiem muzejiem lielākas auditorijas piesaistei pētnieki iesaka vēl daudz vairāk izmantot digitālo vidi, lai informētu par muzeju piedāvājumu, stāsta Kultūras akadēmijas pētniece Baiba Tjarve:
„38% respondentu aptaujā teica – tātad gandrīz puse – ka viņiem nav pietiekamas informācijas par to, kas notiek muzejos. Un arī, kad mēs analizējām muzeju aktivitātes informēšanā, mēs konstatējām, ka diezgan joprojām nepilnīgi un kūtri muzeji izmanto to, ko var darīt "Facebook", "Instagram". Arī tajā, kā mājaslapas tiek veidotas un kā tajās tiek atjaunota informācija. Cilvēkiem tomēr ir nepārtraukti vajadzīgs tas atgādinājums un pamudinājums, ka, lūk, šeit mēs piedāvājam kaut ko interesantu un varbūt neejiet šodien uz kino, bet atnāciet apskatīt muzeju!”
Pētījums par muzeju un sabiedrības mijiedarbību šomēnes publicēts un pieejams Kultūras ministrijas un Kultūras akadēmijas mājaslapā. Janvārī savukārt Kultūras akadēmijas pētnieki nāks klajā ar vēl daudz plašāka pētījuma par kultūras patēriņu Latvijā rezultātiem. Latvijā samazinās grāmatu lasītāju skaits, toties uzplaukumu piedzīvo Latvijas teātri – tie ir daži no pētījuma secinājumiem.
