Kultūras ziņas

Notiek gatavošanās Ielu mūzikas dienai

Kultūras ziņas

Izdotas Noras Ikstenas "Ulubeles pasakas"

Datubāzē apkopo vēsturisku informāciju

Latvija, Igaunija un Krievija pārrobežu sadarbībā veido digitālo arhīvu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības projektā tiek īstenots projekts "Pārrobežu E-arhīvs" ar mērķi saglabāt Igaunijas, Latvijas un Krievijas arhīvos uzkrāto pierobežu reģiona vēsturisko un kultūras mantojumu,  kā arī nodrošināt visu triju valstu iedzīvotāju piekļuvi šim mantojumam.

Šī uzdevuma īstenošanai tiks izveidota digitāla vide jeb virtuālais arhīvs, kurā tiks ievietoti speciāli atlasīti arhīvu materiāli un kura vienlaikus tiks izmantota kā tīmekļa platforma arhīvu  ekspertu un interesentu komunikācijai.

Igaunijā, Latvijā un Krievijā ir vairāki valsts arhīvi, kuros uzkrāta vērtīga informācija, kas saistīta ar kopīgu vēsturi, kultūru un visu triju valstu iedzīvotāju personisko dokumentāciju (piemēram, baznīcu grāmatas, iedzīvotāju saraksti, pilsoņu pasu un mājas grāmatu kolekcijas). Joprojām vairumā gadījumu tikai arhivāriem ir pieeja depozitārijiem, kuros informācija tiek glabāta papīra veidā, un šis fakts lielākai cilvēku daļai padara piekļuvi arhīvu materiāliem ļoti ierobežotu.

Projekta gaitā no triju iesaistīto valstu arhīvu krājumiem plānots atlasīt nozīmīgu informāciju un materiālus, kas saistīti ar Igauniju, Latviju un Krieviju, un izveidot jaunas, digitālas kolekcijas, turklāt to veidošanā tiks izmantota tāda informācija, kurai piekļuve ir atļauta visām iedzīvotāju grupām, lai projekta rezultātā radītās kolekcijas un digitālo materiālu kopas virtuālajā arhīvā turpmāk būtu pieejamas visu iesaistīto valstu iedzīvotājiem.

Latvijas Nacionālā arhīva eksperts Valdis Štāls atzīst, ka portāls ir sākums tam, lai sadarbotos triju valstu arhīvi, kas pēta savas valsts dokumentus un apzina informāciju par dzimtas vēsturi.

"Sāksim ar Tērbatas Universitāti. Portālā mēs atrodam pirmo latviešu izcelsmes studentu, dzimtcilvēku Kārli Viljamu, kurš mācījās matemātiku 1808./1809.gadā. Te mēs atrodam Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu, mācītāju Juri Neikenu, kurš Dikļos pirms 150 gadiem sarīkoja pirmos dziedāšanas svētkus. Te mēs atrodam daļu no mūsu profesūras, kas dibināja Latvijas Universitāti, kuru kopskaits bija vairāk nekā 54, kuri bija nākuši no Tartu Universitātes," stāsta Valdis Štāls.

Tērbatas (Tartu) Universitātes lietā ir divas sadaļas: viena par uzņemšanu augstskolā, otra - par mācību gaitām. Šeit pieejama informācija par studentu izcelsmi, par mācību maksu un cita informācija, ko var izmantot novadpētnieki, bibliotekāri, muzeju darbinieki.

Bet es domāju, ka visvairāk tas būtu vajadzīgs mūsdienu skolu jaunatnei, iepazīstot savus kultūras sabiedriskos darbiniekus, kuri nākuši no konkrētā novada," norāda Štāls.

Par Pēterburgu izmantoti dokumenti no trim arhīviem un piecām augstskolām: Sanktpēterburgas Universitātes, Politehniskā institūta, Sanktpēterburgas konservatorijas, Sanktpēterburgas mākslas akadēmijas un Štiglica zīmēšanas skolas. Sanktpēterburgas konservatorijā mācījies Jāzeps Vītols, Jurjānu Andrejs, mākslas akadēmijā skolojās Brīvības pieminekļa autors Kārlis Zāle, Vilhelms Purvītis, Ernests Štālbergs, kurš kādu laiku bija arī mākslas akadēmijas rektors.

"Šajos dokumentos mēs arī redzam paaudžu pārmantojamību, piemēram, arhitekts Reinholds Šmēlings, kurš pēc ugunsgrēka 1876.gadā atjaunoja šobrīd Latvijas Nacionālo operu. Viņa dēls Aleksandrs pēc tam Rīgā uzcēla 20 ēkas. No Tērbatas ir ārstu dzimtas, skolotāju, mākslinieku dzimtas, Tērbatā ir arī ievērojami diplomāti," stāsta Štāls.

Skatot arhīva materiālus, Štāls atklājis, ka mākslinieks Kārlis Zāle tajā laikā bija Kārlis Zālītis. "Tas man ir atklājums. 20 gados viņš mainīja uzvārdu. Atklājums ir arī tas, ka šobrīd daudzi uzvārdi, ko mēs latviskojam, krieviski tie vārdi nemaz tā neskanēja. Atklājums ir tas, ka ļoti daudziem latviešiem ir bijusi iespēja mācīties par maksu augstskolās. Pēc 1861.gada brīvlaišanas piecu gadu laikā šie cilvēki, zemnieki izveidoja ģimeni, dzemdēja bērnus, kuri pēc 20 gadiem apguva zinības Pēterburgas un Tērbatas augstskolās. Nevarēja bez nacionālas pašapziņas veidoties šāda kulturāla latviešu nācijas paaudze," uzsver Latvijas Nacionālā arhīva eksperts Valdis Štāls.

Projekta "Pārrobežu E-arhīvs"  īstenošanai piešķirts 1 096 372 eiro programmas līdzfinansējums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti